Spītējot sniegam, Baltijas zemnieki protestē ES samita norises vietā  (28)

Uz piketu ir pulcējušies aptuveni 50 Lietuvas, 35 Latvijas un 15 Igaunijas lauksaimnieki, dziedot patriotiskas dziesmas un izkliedzot prasību pēc vienlīdzīgiem tiešmaksājumiem.

Piketētājiem ir visu triju Baltijas valstu karogi un vienots apģērbs – spilgtas vestes un krāsaini krekliņi.

Lauksaimnieki arī sagatavojuši plakātus, kuros tiek pieprasīti vienādi nosacījumi Baltijas lauksaimniekiem, kā arī tiesības saimniekot savā zemē. Lietuvas lauksaimnieki arī aicina novērst jauno lauksaimnieku izbraukšanu no Lietuvas. Savukārt latviešu zemnieki protesta akcijas vietā uzstādīja lielu zaļu platmali. Platmale domāta ziedojumiem Eiropas Savienības budžetam.

Kārtību uzrauga vairāki policisti, un piketa vieta ir norobežota ar dzeloņstiepļu žogu.

Baltijas valstu lauksaimnieki, ierodoties Latvijas zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai, vienojās kopīgā dziesmā visās trijās valodās "Atmostas Baltija". Straujuma uzmundrināja lauksaimniekus un atzina, ka protesta akcijā zemnieki pauž savu attieksmi pret notiekošo ES samitā un netaisnīgajiem tiešmaksājumiem.
Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ceturtdien lauksaimnieku akcijai nepievienosies, jo viņam ir paredzētas vairākas svarīgas tikšanās pirms izšķirošajām sarunām par Eiropas Savienības budžetu nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam.

Par Baltijas lauksaimnieku aktivitātēm interesējas arī vairāku ārvalstu mediju pārstāvji.

Jau vēstīts, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieki ir apvienojuši spēkus, lai panāktu tiešmaksājumu apmēra palielināšanu Baltijas zemniekiem, tostarp pērn novembrī Baltijas valstu lauksaimnieki kopīgi rīkoja traktora braucienu uz Briseli. Bet 5.februārī Baltijas zemnieki izveidoja simbolisku ugunskuru "Baltijas ceļu" no Tallinas līdz Lietuvas‒Polijas robežai, kopā aizdedzot vairāk nekā 400 ugunskuru.

Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi pērn arī sāka vākt līdzekļus lobēšanas kampaņai par taisnīgiem ES tiešmaksājumiem, līdz 2012.gada novembra beigām savācot 121,2 tūkstošus latu.

ES prezidenta Hermana van Rompeja pašreizējais piedāvājums Latvijai ir tiešmaksājumu apmērs 196 eiro (138 lati) par hektāru 2020.gadā. Tomēr Latvijas lauksaimnieki ir neapmierināti ar van Rompeja piedāvājumu, jo tiešmaksājumu izlīdzināšana līdz pieprasītajiem 80% no vidējā ES tiešmaksājumu apmēra paredzēta pakāpeniski septiņu gadu laikā, kā arī ir būtiski samazināts finansējums Lauku attīstības fondā. Sarunas par piedāvājumu Latvijai ES daudzgadu budžeta 2014.–2020.gadam ietvaros turpinās.

Pašlaik Latvijas lauksaimniekiem ES tiešmaksājumi tiek maksāti 83 eiro par hektāru. Iepriekš Eiropas Parlamenta priekšlikums par tiešmaksājumu apmēru no 2014. līdz 2020.gadam Latvijai piedāvāja 176 eiro par hektāru.