Samits, kurā paredzēts panākt vienošanos par ES daudzgadu budžetu 2014. līdz 2020.gadam, ceturtdien vakarā ar teju piecu stundu kavēšanos beidzot ir sācies.
"EU Observer" ziņo, ka šajā laikā notikušas vairāku Eiropas valstu līderu divpusējās tikšanās ar mērķi mazināt nesaskaņas par budžetu, tomēr bez panākumiem. Neskatoties uz to, Eiropas Padomes prezidents Hermans van Rompejs nolēmis samitu sākt.
Naktī uz piektdienu jauns budžeta priekšlikums varētu arī nesekot, ņemot vērā Lielbritānijas un Francijas līderu aizvien nelokāmās būtiskās viedokļu atšķirības par ES daudzgadu budžetu, raksta "Euronews". Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons uzstāj uz ES budžeta tālāku mazināšanu, kamēr Francijas prezidents turpina paust pretēju viedokli.
Valstu vadītāju diskusijas Briselē turpinās.
Sākotnēji bija paredzēts, ka samits par ES daudzgadu budžetu sāksies plkst.15 (plkst.16 pēc Latvijas laika), tad tā sākums atlikts par pāris stundām. Samits sācies pēc plkst.20.30 (pēc plkst.21.30 pēc Latvijas laika) un paredzams, ka varētu ilgt visas nakts garumā, vēsta ārvalstu mediji.
Šis būs otrais Eiropadomes mēģinājums vienoties par ES daudzgadu budžetu 2014 – 2020, jo pirmais mēģinājums 2012.gada novembri bija nesekmīgs. Turīgākās dalībvalstis tolaik uzskatīja, ka ES daudzgadu budžets jāsamazina, savukārt trūcīgākās - Bulgārija, Čehija, Grieķija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Ungārija un Horvātija - uzskatīja, ka ES budžets, it īpaši kohēzijas politika, ir svarīgs instruments, lai izlīdzinātu ekonomisko plaisu starp dalībvalstīm, kas palīdzētu ne tikai minētājām valstīm, bet palīdzētu arī ES nostiprināt savu konkurētspēju globālajā tirgū.
Eiropas Komisija sākotnēji bija ierosinājusi 2014.-2020.gada budžetu aptuveni viena triljona eiro (702,8 miljardu latu) apmērā, kas būtu par 5% vairāk nekā laika periodā no 2007. līdz 2013.gadam. Tomēr, reaģējot uz vairāku valstu iebildumiem, Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs ierosināja samazināt ES daudzgadu budžetu par 75 miljardiem eiro (52,7 miljardiem latu). Arī Lielbritānija un Zviedrija, iepriekš paudušas viedokli, ka ES daudzgadu budžeta samazinājumam vajadzētu būt lielākam - 100 līdz 200 miljardu eiro apmērā. Šīs valstis cenšas samazināt ES budžeta apmēru, jo tās vairāk iemaksā tajā, nevis saņem. Šīs nesaskaņas tad bija pamatā tam, kāpēc vienošanās pērn novembrī netika panākta.
Pēc tam Van Rompejs kohēzijas maksājumu griestus Latvijai piedāvājis noteikt 2,59% apmērā no IKP jeb 4,2 miljardus eiro (2,95 miljardus latu), sākotnējais piedāvājums bija 2,5 % no IKP. Latvijas prasība pirms ceturtdien paredzētās sēdes gan ir vismaz 2,9% no IKP.
Savukārt tiešmaksājumu piedāvājums paredz, ka līdz 2020.gadam Latvijas lauksaimniekiem sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa. Taču Latvijas prasība ir ka, šim 80% līmenim jābūt sasniegtiem jau sākot no 2014.gada.
Premjers Valdis Dombrovskis (V), zemkopības ministre Laimdota Straujuma un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) publiski pauduši, ka ja Latvijas intereses netiks panāktas, tad Latvija ir gatava izmantot veto tiesības bloķējot visu ES budžetu. Līdzīgus izteikumus par veto minējuši vēl 17 valstu pārstāvji, kuri visi gatavi pielietot veto, ja netiks sasniegtas valstu nacionālās prioritāšu intereses.
Savukārt Latvijas EP deputāts Krišjānis Kariņš ceturtdien norādīja, ka Parlamentā valdošais noskaņojums liecina, ka, ja Padome, iemaksātāju valstu spiediena rezultātā, pārmērīgi samazinās kopējo budžeta apjomu un par to panāks arī vienošanos ar dalībvalstu vadītājiem, Eiropas Parlamenta deputāti šādu budžetu varētu arī neatbalstīt.
"Delfi" jau ziņoja, ka viena no versijām ir, ka budžets tiks mazināts par 20 miljardiem eiro, ietaupījumu rodot uz zinātnes un pētniecības, lielo infrastruktūras projektu, kopīgās ārpolitikas un Latvijas komisāra Andra Piebalga pārraudzītās attīstības sadarbības jomas rēķina.
Ekspremjers Ivars Godmanis norādījis, ka saskaņā ar neoficiālo informāciju budžets, ņemot vērā britu vēlmes, var tikt mazināts tomēr par 25 miljardiem eiro (gandrīz 18 miljardiem latu), proti, tas būtu par 45 miljardiem eiro (gandrīz 32 miljardiem latu) mazāks nekā pašreizējā plānošanas periodā. Papildus vēl piecu miljardu eiro (3,51 miljarda latu) samazinājums varētu tikt rasts uz Lauku attīstības programmas rēķina aptuveni 9 % apmērā. Pēdējais ir bīstams Latvijai par cik ievērojama daļa no Latvijas lauksaimniecības budžeta tiek rasta tieši no šī ES resursa.
Pat ja valstis šonakt vienosies par jauno budžetu, tas vienalga var netikt apstiprināts, jo gala vārds pieder Parlamentam. Šī institūcija, savukārt, atbalsta budžeta palielinājumu, nevis samazinājumu. Priekšsēdētājs Martins Šulcs minējis, ka nav gatavs parakstīt budžetu, kas ir mazāks kā iepriekšējā budžeta termiņā. Viņaprāt, tas paredz budžeta deficītu. Savukārt, Lisabonas līgums paredz, ka ES nevar būt ar deficīta budžetu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
