'Re:Baltica': Ātrie kredīti - posts vai glābiņš? I daļa  (145)

Kopš 2009.gada ātro kredītu bizness bijis viens no straujāk augošajiem Latvijā. 2011.gadā ātro kredītu kompāniju apgrozījums sasniedza 20 miljonus latu - divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Šie ir "Re:Baltica" un "Lursoft" aprēķina dati. Atšķirībā no bankām, kurām ik mēnesi jāatskaitās banku uzraugam, ātro kredītu firmām šādas stingras kontroles nav. Kad pirms pāris nedēļām ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts paziņoja, ka nebanku aizdevējus kontrolēs stingrāk, pat viņam nebija oficiāli datu. Ministrs par to ir uztraucies. Nobažījušies ir arī ātro kredītu devēji. Pirms nedēļas viņi steigā apvienojās vienā asociācijā, lai efektīvāk aizstāvētu savas pozīcijas.

Ar biznesu viss esot kārtībā, viņi saka. Esot normāli, ka 15 minūšu laikā kredītu ar telefona īsziņu var saņemt 18 gadīgs jaunietis, dzerot krogā ar draugiem. Ja aizliegšot kredītus izsniegt naktī, kur pensionāri ārkārtas gadījumā dabūs naudu zālēm?

Lidijas (55 gadi) gadījums rāda, ka kaut kas ar šo biznesu tomēr nav labi. Jo viņai naudu nedrīkstētu aizdot.

"Es negribu zināt," nervozi saka Lidija, kad ir saskaitīta viņas paņemto kredītu kopsumma. Kopš 2009.gada Lidija aizņēmusies 7000 latu, par ko komisijas un pagarināšanas maksās vien atdoti gandrīz 3000 latu.

Ja Lidija šobrīd izlemtu nokārtot visus ātro kredītu maksājumus, lai tiktu vaļā no parādiem, viņai sešām firmām būtu jāsamaksā kopā 2130 latu. Tādas naudas Lidijai nav.

Kā līdz šim, atliek kredītus pagarināt un turpināt maksāt. Tas prasa 250 latus mēnesī. Lidijas alga ir 400 latu. Samaksājot aizņēmumus, uz rokas paliek 150. Tie izkūst par īri un komunālajiem maksājumiem. Ēšanai un dzīvošanai nekas nepaliek. Tas nozīmē, ka vajadzēs aizņemties vēl un vēl. 

Māte cenšas, dēls vairs nē

Lidija nevēlas, ka rakstu viņas īsto vārdu. Kauns. Radi un paziņas par viņas situāciju nezina, jo Lidija cieš klusēdama. Viņa ir sakritusies pēc nogurdinoša darba naktsmaiņās, plānie mati sasprausti copē. Vannas istabā stāv milzu pudele ar losjonu pret matu izkrišanu, kas sākās īsi pirms Ziemassvētkiem. "Jums jāizvairās no stresa," teikusi ārste. "Kā lai to izdara," atbildēja Lidija.

Naudas trūkums un stress ir viņas pastāvīgie sabiedrotie jau gadiem. Nepraktiska. Viena uzaudzinājusi divus bērnus, kuriem nereti aklā mātes mīlestībā kalpo un joprojām palīdz finansiāli.

Pirms gadiem pieciem Lidija no mazpilsētas pārcēlās uz Rīgu, jo dabūja darbu ražošanā. 2009.gada ziemā pirmo reizi paņēma 100 latus no "smscredit", lai samaksātu apkures rēķinu. Gadu vēlāk meita ar vidusskolas izglītību zaudēja darbu bārā.  Vajadzēja palīdzēt. Dēls ar pamatskolas izglītību pastāvīgu algotu darbu nekad nav strādājis, vajadzēja palīdzēt arī viņam. Lidija aizņēmās vēl no divām citām ātro kredītu firmām. Kopējā summa auga kosmiskā ātrumā. Atklājās, ka arī viņas dēls bezdarbnieks aizņēmies no "smscredit" un summa uzaugusi līdz 700 latiem. Lidija centās daļēji atmaksāt arī šo kredītu un aizņēmās vēl no divām firmām - tipiska kļūda, ko pieļauj vairums ātro kredītu ņēmēju. Zelta likums: nekad neaizņemies, lai atdotu citu aizņēmumu.

Cik Lidija samaksā firmām procentos par kredīta paņemšanu, viņa nezina. Lidija mājaslapās skatās mēneša maksu par kredīta pagarināšanu. Lai saprastu, cik patiesībā izmaksās kredīts, viņai būtu jāskatās gada procentu likme. Šai likmei obligāti jābūt norādītai līgumā, bet publiskajās ātro kredītu mājas lapās tā nav redzama.

"Re:Baltica" apzvanīja 35 lielākās ātro kredītu kompānijas, sakot, ka vēlas aizņemties 200 latus. Gada procentu likmes pārsvarā variēja no 150 līdz 800%. Rekords pieder firmai "Ātrais kredīts", kur gada procentu likme ir 1552%. Tas nozīmē - aizņemoties 200 latus, pēc gada procentos būtu jāsamaksā 3100 latu. Ātro kredītu firmas iebilst, ka nav pareizi skaitīt procentus gada garumā, jo viņi aizdod uz īsākiem termiņiem. Taču Latvijas eksperti uzskata, ka tieši gada likme precīzāk parāda, cik dārgs ir kredīts. Somijā, kas ir sms kredītu dzimtene, šīm gada izmaksām jābūt norādītām arī reklāmā.

Pērn vasarā Lidijai dzima ideja: paņems lielāku aizņēmumu vienā firmā, nomaksās parādus piecās ātro kredītu firmās un maksās tikai vienu aizdevumu. Plāns izgāzās, jo firma "DSA Invest" (zīmols Saules kredīts), kam viņa prasīja 1000 latus, iedeva tikai 450. Tā viņa dabūja kaklā vēl vienu kredītu, par ko tagad gadu jāmaksā 62 lati mēnesī.

Mūsu tikšanās laikā Lidijai piezvana no "DSA Invest", lai atgādinātu, ka viņa nokavējusi janvāra maksājumu.

"Stulbā! Kā es varēju aizmirst," dusmojas Lidija. Viņa cenšas atmaksāt visus kredītus, lai "nesabojātu savu kredītvēsturi". Taču arvien biežāk griboties visam atmest ar roku. "Man ir līdz kliņķim." Lidija baidās, ka sliktākajā gadījumā viņai atņems vienīgo īpašumu - pērn aizsaulē aizgājušās mammas māju laukos. Viņas dēls jau atmetis ar roku un pat neplāno atdot savu parādu. Viņam nav īpašumu, ko zaudēt.

Dod tiem, kam nav ko atdot

Cik Latvijā ir tādu cilvēku kā Lidija un viņas dēls, nav zināms. Ātro kredītu firmas stāsta, ka naudu laikā neatdod 8 - 15% klientu. Biežāk aizņemoties līdz 100 latiem uz 30 dienām.

Nav arī zināms, cik cilvēku Latvijā paņēmuši kredītu. Ekonomikas ministrija citē portāla "Nozare.lv" pētījumu, saskaņā ar kuru 22% jeb gandrīz pusmiljons iedzīvotāju ir izmantojuši ātros kredītus, savukārt pusei ir bijušas problēmas ar to atmaksu, liecina "gudriem.lv" pētījums. Latvijas lielākās ātro kredītu kompānijas "4Finance" pārstāvis Toms Jurjevs domā, ka šis skaitlis ir pārspīlēts un valstī neesot vairāk kā 100 000 ātro kredītu ņēmēju. Cik pašiem ir klientu, viņš neatklāj.

"4Finance" apvieno divus zīmolus - "smscredit" un "vivus", kam 2011.gadā piederēja 65% šī tirgus. Pie šāda aprēķina šogad janvārī aizstāvētajā maģistra darbā nonākusi Banku augstskolas studente Diāna Neimane. Kompānija ir pārliecinošs līderis, jo nākamais sekotājs VIA SMS kontrolē tikai 8% tirgus.

Pirmie oficiālie dati par ātro kredītu biznesu būs zināmi šogad martā, kad visi licencētie nebanku aizdevēji pirmo reizi būs iesnieguši Patērētāju tiesību un aizsardzības centram (PTAC) savu klientu skaitu un aizdotās naudas apjomu. To paredz valdības noteikumi. PTAC lūdza brīvprātīgi iesniegt datus jau līdz februārim, bet daļa firmu, ieskaitot "4Finance" to ignorēja. Šī attieksme izsauca Ekonomikas ministrijas un aizkulisēs - arī komercbanku - dusmas.

Ātro kredītu bizness Latvijā uzplauka netieši pateicoties komercbankām. Kad bezdarbs 2009. gadā pārsniedz 20%, daļa iedzīvotāju ņēma ātros kredītus, lai atdotu hipotekāros kredītus bankām. Citi - ikdienas tēriņiem un komunālo pakalpojumu nomaksai, kam nevarēja dabūt vairs patēriņa kredītus no bankas.

Arī Lidija izšķīrās par labu ātrajam kredītam, jo to varēja dabūt viegli - aizsūtot telefona īsziņu. Atšķirībā no komercbankām, ātro kredītu firmas nepārbauda, vai cilvēkam ir nauda, lai kredītu atdotu. Tā ir galvenā problēma. Likums prasa firmām pārbaudīt cilvēku maksātspēju, ja aizņēmums ir virs 100 latiem. Taču praktiski tas nav iespējams, jo, atšķirībā no bankām, ātro kredītu firmām nav redzams, kādi ir cilvēka ienākumi, kurās firmās vēl viņš ir aizņēmies un vai ir parādnieku sarakstos. Lai formāli izpildītu likumu, kredīta ņēmējs pats norāda, cik pelna.

Firmas apgalvo, ka papildus cenšas pārliecināties par klientu maksātspēju, izmantojot dažādas parādu datu bāzes. "4Finance" stāsta, ka atsakot aptuveni pusei kredītgribētāju.

"Sabiedrībai, šķiet, radusies sajūta, ka vēlamies izsniegt kredītu visiem. Mūsu mērķis nav izsniegt un tad cīnīties par atgūšanu," iedzēris malku no "Evian" ūdens pudeles, stāsta 25 gadus vecais kompānijas pārstāvis Jurjevs. "To varu teikt, liekot roku uz sirds."

Likumdevēji uzskata, ka ar uzticēšanos ātro kredītu devējiem nepietiek. PTAC pārstāvis Andis Priedītis domā, ka jāpārbauda ne tikai kredītņēmēja parādi, bet arī ienākumi. Tikko vidusskolu beigušam jaunietim parādu visdrīzāk nebūs, bet ir svarīgi pārbaudīt, vai viņam ir nauda kredīta atdošanai.

Paņem, jo tas ir tik viegli

Pirms Latvijā uzplauka ātrie kredīti, Lidija ikdienas rēķinu apmaksai regulāri aizņēmās no draugiem un radiem. Vienmēr atdeva. Reizēm pagāja mēneši, bet atdeva. Kopš 2009.gada viņa aizņemas no radiem, lai kārtotu ātro kredītu maksājumus. Radi un draugi paliek tukšā.

ASV domnīca "Pew Center", kas māca atbildīgu finanšu plānošanu, izpētījusi: ātro kredītu popularitāti nodrošina tieši to vieglā pieejamība. Amerikas štatos, kur mikrokredīti nav viegli pieejami, tikai 5 cilvēki no 100 izmantotu šo iespēju. Atlikušie 95 meklētu citas iespējas - lielākā daļa samazinātu izdevumus, kavētu ikmēnešu maksājumus, aizņemtos no draugiem, vai arī pārdotu kādu sev piederošu [1] mantu. Pētījums arī rāda, ka 70% ātro kredītu ņēmēju naudu aizņemas ikdienas patēriņam, nevis ārkārtas gadījumiem, kā to nereti uzsver ātro kredītu firmas.

"Ātrie kredīti sāk pieradināt cilvēkus pie bezatbildīgas aizņemšanās," uzskata Latvijas Komercbanku asociācijas padomnieks Teodors Tverijons. Tas tiek panākts ar masīvām reklāmas un mārketinga kampaņām.

Reklāmas medijos, internetā un uz tramvaju sāniem aicina paņemt kredītu un bonusā saņemt picu, biļetes uz kino un koncertu. Tavā kontā ieripos 10 latu, ja kredītu paņems arī tavs draugs - vēsta kārtējais mārketinga triks.

"4Finance" savu tēlu veido, sponsorējot labdarības un sporta pasākumus, un atbalstot inovatīvas biznesa idejas. 2010.gadā "4Finance" reklāmai tērēja 1,2 miljonus latu jeb 14% no 8,6 miljonu apgrozījuma, bet 2011.gadā jau 1,8 miljonus jeb 8% no strauji uzaugušā 21,3 miljonu apgrozījuma. Kompānija tobrīd darbojās Latvijā, Lietuvā, Zviedrijā un Somijā. Gada pārskatos nav pieejams reklāmas naudas sadalījums pa valstīm.

Labdarībai 2011.gadā "4Finance" ziedoja 234 tūkstošus latu, par ko Latvijā saņēma gandrīz 200 tūkstošu lielu nodokļa atlaidi. Šogad "4Finance" Valentīna dienā saviem klientiem rīko koncertu ar Laura Reinika, Raimonda Paula, Intara Busuļa un citu slavenību piedalīšanos. Organizatori plāno, ka varētu ierasties ap 10 000 cilvēku. Lai dabūtu biļetes, ir jāaizņemas no "smscredit" 150 lati.

"Vai tas ir ētiski?" jautāju Jurjevam. "Kā uz to paskatās," viņš spriež, "cilvēkiem, kam nepatīk mūsu nozare, tāds uzskatas var būt." Viņš koncertu salīdzina ar "Swedbank" "gudro punktu" programmu, kurā par maksājumiem ar bankas karti var saņemt dāvanas. Taču te ir būtiska atšķirība - "Swedbank" nemudina aizņemties naudu.

"Es par to uzzināju tikai vēlāk," maestro Raimonds Pauls stāsta, kādēļ piekritis spēlēt koncertā. Tagad saka - koncertā nepiedalīsies: "Es nekādu līgumu ar viņiem neesmu noslēdzis. Nevēlos tajā visā būt iekšā."

Dziedātājs Intars Busulis par biļetes iegādes noteikumiem neko nezinot. "Mani aicināja uzspēlēt kopā ar Raimondu Paulu un kādēļ to nedarīt," viņš stāsta telefona sarunā. Līdzigi epasta vēstulē atbild Lauris Reiniks: "Nebūtu korekti no manas puses tagad kaut ko analizēt, bet būtu lieliski, ja visi, kas vēlas, varētu nopirkt biļetes un nākt svinēt Valentīna dienu."

Cik gadā izmaksās 200 latu aizņēmums ātro kredītu firmā?

Dati: Re:Baltica veiktā aptauja 2012.gada novembrī.

 [1]Inga Springe:

http://www.pewstates.org/research/data-visualizations/payday-lending-in-america-85899405694