Cīņa par ES budžetu: ziņo par panāktu vienošanos  (594)

Par panākto vienošanos sociālajos tīklos paziņojis Rompejs.

Jau ziņots, ka Dombrovskis aktīvi iesaistījies debatēs par ES budžetu, sanāksmes laikā uzstājoties ar asiem iebildumiem pret ES budžeta piedāvājumu Latvijai. Premjers preses sekretārs Martiņš Panke apliecināja: "darām, ko varam, jo Dombrovskim ir visi iemesli būt neapmierinātam ar Rompeja piedāvājumu".

Arī jaunajā piedāvājumā, tāpat kā iepriekšējā, Latvijai tiešmaksājumu apmērs noteikts 196 eiro (138 lati) par hektāru 2020.gadā, nenorādot ar kādu tempu līmenis tiks sasniegts. Arī kohēzijas palīdzības griesti saglabāti 2,59% līmenī no iekšzemes kopprodukta.

Pagaidām nav skaidri zināms, vai Latvijai samazināts finansējums Lauku attīstības fondam.

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP) norāda: "diemžēl arī jaunais budžeta piedāvājums nav pieņemams, jo tas nav būtiski uzlabots Latvijai prioritārajās jomās, salīdzinot ar novembra priekšlikumu. Proti, tas nozīmētu mazāku kohēzijas finansējumu Latvijai, salīdzinot ar iepriekšējo plānošanas periodu. Savukārt tiešmaksājumu izlīdzināšana nebūtu gana strauja. Šāds piedāvājums Latvijai nav pieņemams".

Tāpēc piektdien sasauktajā komisijas sēdē deputāti pauduši viedokli, ka Dombrovskim jāturpina pastāvēt uz Latvijas prasībām abās šajās prioritārajās jomās.

Panke žurnālistiem atzina, ka visām Baltijas valstīm jaunais piedāvājums praktiski neatšķiras no vecā piedāvājumu.

"Tā ir gan slikta ziņa, gan laba ziņa, jo pie kopējā budžeta samazinājuma par vairāk nekā 30 miljardiem eiro, Latvijai tomēr ir saglabāts finansējums mūsu prioritātēm," teica Panke.

Pašlaik dalībvalstu līderi apspriež jauno piedāvājumu, taču, visticamāk, sarunām tiks izsludināts pārtraukums un tās atsāksies dienas gaitā.

Pēc Pankes teiktā, Dombrovskis ir apņēmības pilns turpmākajās sarunās pastāvēt uz Latvijas prioritātēm - Kohēzijas politikas finansējuma piešķīrumu vismaz esošā perioda apmērā un maksimāli strauja tiešmaksājumu izlīdzināšana, nosakot minimālo tiešo maksājumu līmeni aptuveni 80% apmērā iepretim ES vidējam līmenim.

Ārzemju mediji ziņo, ka pēc 15 stundu debatēm valstu līderi ir vienojušies par 960 miljardu eiro lielu budžetu. Tas ir par 3% mazāk, kā iepriekšējā termiņa budžets. Šis piedāvājums ir par aptuveni 12 miljardiem eiro mazāks, kāds tika apspriests pērn novembra ES līderu neveiksmīgajās sarunās. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs aizvien uzsver, ka deficīta budžetu ar samazinājumu Parlaments neapstiprinās.

Piektdienas agrā rītā, īsi pēc pulksten 6 pēc Briseles laika dalībvalstis saņēmušas jauno piedāvājumu par kuru atsāksies sarunas un dalībvalstus eksperti to pašlaik analizē.

Jau vēstīts, ka samits ceturtdienas vakarā sākās ar piecarpus stundu novēlošanos, jo valstu līderi savstarpējās sarunās centās mazināt nesaskaņas par budžetu. Sanāksmes sākumā van Rompejs pauda pārliecību, ka "pie šī galda mēs varam nonākt pie galīgā kompromisa". Viņš uzsvēra, ka valstu līderiem ir jādomā par "kopskatu".

"Mums ir nepieciešams budžets nākotnei ar nepārprotamu fokusēšanos uz izaugsmi, inovācijām un darbavietu radīšanu, īpaši jauniem cilvēkiem," teica van Rompejs. Viņš dalībvalstīm samita sākumā piedāvājis budžeta izdevumu griestus noteikt 957 miljardu eiro apjomā, taču šis piedāvājums tika noraidīts. Iepriekšējā samitā par daudzgadu budžetu, kas notika novembrī, neizdevās vienoties par Rompeja priekšlikumu, kas paredzēja budžeta izdevumus 935 miljardu eiro (657 miljardu latu) apmērā.

Atsevišķas dalībvalstis, īpaši Lielbritānija, uzskata, ka ES daudzgadu budžets jāsamazina, līdzīgi kā finanšu krīzes ietekmē valstis samazina savus nacionālos budžetus. Taču Bulgārija, Čehija, Grieķija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija un Ungārija ir vienisprātis, ka ES budžets, it īpaši kohēzijas politikai paredzētie izdevumi, ir būtisks instruments, lai atgrieztos pie izaugsmes visā ES un atgūtu konkurētspēju globālajā tirgū.

Latviju samitā pārstāv Dombrovskis.