Jauni un veiksmīgi
Jauns, bagāts un laimīgs - tāds siltā vasaras vakarā pie "Mustang" kabrioleta stūres "Facebook" fotogrāfijā izskatās Alberts Pole. Foto uzņemts pērn septembrī Lasvegasā. Pievilcīgais, 27 gadus vecais vīrietis to var atļauties, jo ir viens no 2008.gadā dibinātās holdinga kompānijas "4Finance" vadītājiem. No sākotnēji divām nelielām firmām ("smscredit" un "vivus"), ko Pole 2008.gadā dibināja kopā ar trim kursa biedriem, šobrīd holdings izaudzis par nopietnu tirgus dalībnieku ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā. Pērn kompānija paplašinājusies arī ASV, Spānijā, Polijā.
No holdinga dibinātāju četrotnes Pole ir komunikablākais, tādēļ vairāk zināms presei. Pārējie trīs - Kristaps Ozols, Māris Keišs un Aigars Kesenfelds bijuši mazāk redzami. Četrinieks ir draugi jau no elitārās Rīgas 1.Ģimnāzijas laikiem, kur mācījās vienā klasē. Vēlāk iestājās Rīgas Ekonomikas augstskolā (REA). Vienmēr sēdējuši auditorijas pēdējā solā un no lekcijām ņēmuši to, kas pašiem interesējis. Lieli jokotāji ar ironijas piesitienu, atceras puišu kursa biedrene, kas nevēlos publiskot savu vārdu.
REA prorektore Diāna Pauna uzskata, ka četrotnes veiksmes pamatā ir spēcīgā komanda un "kombinēta interese par finansēm un uzņēmējdarbību. Viņus interesē nevis sēdēt bankā, bet veidot pašiem savu biznesu."
Šobrīd "4Finance" ir veiksmes stāsts, ko pēta REA tagadējie studenti. Tikmēr kompānija uztur labas attiecības ar "Alma Mater", pērn ziedoja 15 tūkstošus eiro jaunu mācību grāmatu iegādei, ņem praksē studentus un uzstājas lekcijās.
Taču atslēgas figūra četriniekā ir nevis redzamais Pole, bet gan Liepājas uzņēmēja Ivara Kesenfelda dēls Aigars. "Viņš ir četras galvas tiesas pārāks par pārējiem," stāsta kursa biedrene. Arī Diāna Pauna apstiprinoši māj ar galvu. Savā kursā bijis starp labākajiem. Ar pirmo reizi nokārtojis visus eksāmenus, arī grūtākos, ko daudzi likuši divreiz.
"Gudra, viegla galva, apķērīgs," atceras Pauna. "Nav nekādu iedomības pazīmju - labestīgs un izpalīdzīgs. Šķiet, viņu līdzsvaroja skriešana un skvoša spēle." Klusais Aigars ir pilnīgs pretstats arī savam tēvam Ivaram Kesenfeldam, kurš darbojas ar nekustamajiem īpašumiem, iesaistījies kosmētikas firmas "Madara" biznesā, ir aktīvs TB/LNNK deputāts Liepājas domē un izmanto portālu "irliepaja.lv", lai paustu savu viedokli.
REA prorektore Pauna domā, ka īsto "dzīves smeķi" un azartu "4Finance" puiši gūst tieši no ātro kredītu biznesa paplašināšanas. Līdz šim tas noticis mežonīgā tempā. Straujā izaugsme panākta ar apjomīgas naudas masas iepumpēšanu, kuras izcelsme zināma daļēji. Nav zināmi arī holdinga kompānijas patiesie īpašnieki, jo tie slēpjas ārzonu kompānijās. "Lursoft" gada pārskati rāda, ka 2011.gadā 4Finance bija divi galvenie akcionāri - Maltā reģistrētā "Fatcat Investments
(Resno runču investīcijas, tulkojot no angļu valodas) un Kipras ofšors "Tirona Limited".
Izpētot Maltas uzņēmumu reģistra datus, parādās, ka "Fatcat Investments" īpašnieki ir vēl citas astoņas ārzonu firmas. Viena no tām pieder Krievijas hokeja izlases aizsargam Iļjam Ņikuļinam, kurš iegādājies arī dzīvokli Jūrmalā.
Starp bijušajiem īpašniekiem parādās arī "Prosperity Financing Limited", kas Rīgas vicemēram Andrim Amerikam 2011.gadā procentos samaksājusi gandrīz 82 000 latu. Portālam "pietiek.com" Ameriks stāstījis, ka tie bijuši procenti par pusmiljonu eiro lielu aizdevumu.
"Negribu komentēt. Tas ir bizness," pieklājīgs, bet lakonisks bija Ivars Kesenfelds uz jautājumu, vai palīdzēja dēlam ar sēklas naudu biznesa uzsākšanai. Kompānijas dibināšanas sākumā abi Kesenfeldi bija "4Finance" padomē, bet pēdējos gados amatus uzņēmumā neieņem. Aigars Kesenfelds gan joprojām ir aktīvs "4Finance" ikdienas darbos.
Būtisku uzrāvienu "4Finance" piedzīvoja 2010.gadā, kad 6,3 miljonus latu uzņēmumam aizdeva ar nerezidentu kapitālu saistītā Trasta Komercbanka. Ap to pašu laiku kā stabilitātes garants komandai pievienojies arī Krievijas miljonārs, regulārs "Jaunā Viļņa" apmeklētājs Oļegs Boiko, kuru saista ar cilvēku vājībām saistīti biznesi. Viņam iepriekš Latvijā piederējušas azartspēļu kompānijas un "Baltic Trust Banka". Līdz ar Boiko atnākšanu, "4Finance" akcionāru vidū parādījās Kiprā reģistrētais ofšors "Tirona Limited".
Šobrīd "4Finance" pašu parāds ir būtiski audzis. Jaunākā informācija rāda, ka pērn maijā Trasta Komercbanka izsniegusi komercķīlu par 11,3 miljoniem. Tas ir tik pat daudz, cik kompānijas apgrozījums Latvijā 2011.gadā.
Kādus grožus uzlikt?
Lidija ir laimīga. Pēc kārtējās mūsu tikšanās, viņai piezvanīts no "smscredit", lai piedāvātu sastādīt parāda atmaksas grafiku. Nebūšot vairs jāmaksā pagarināšanas maksa. Cerības iedvesmota, Lidija vēlas to pašu sarunāt ar pārējām kompānijām. "VIA SMS" atbild, ka viņai no sākuma jānokavē regulārais maksājums, jānokļūst parādnieku sarakstā un tad sastādīšot atmaksas grafiku.
"CreditOn" negrib pagarināt atmaksu, jo viņa tikai pērn decembrī paņēmusi 350 latus. Firma iesaka kredītu vairākas reizes pagarināt un tad varēšot runāt par atmaksas grafika sastādīšanu.
Nebeidzama kredītu pagarināšana un augstas komisijas maksas ir viens no veidiem, kā īstermiņa aizdevēji iedzen cilvēkus parādu slazdā, tā pērn ASV Kongresam ziņoja Valsts kase, kas kontrolē finanšu tirgu. Uzraugs norādīja, ka izteikts risks nonākt slazdā ir cilvēkiem ar maziem ienākumiem, jo sevišķi, ja ir vāja īstermiņa aizdevēju kontrole. Latvijā šobrīd kontrole ir vāja.
Viens no iemesliem ir līdz šim valdījušais uzskats, ka nebanku aizdevēju kopējais izsniegtais naudas apjoms nav liels. To noraida Banku augstskolas studente Diāna Neimane, kas savā maģistra darbā izpētījusi: komercbanku patēriņa kredīti 2007. - 2012.gadā vidēji bija tikai 2 līdz 3 reizes lielāki nekā nebanku izsniegto kredītu apjomi. "Tas pierāda, ka pretēji vispārpieņemtajam viedoklim, nebanku kredītu iestādēm ir būtiska loma patēriņa kreditēšanas sektorā," secina Neimane.
Nebanku aizdevēju biznesa sakārtošanai valdība kopš 2011.gada visiem aizdevējiem lika iegādāties 50 000 latu vērtu licenci un palielināt kapitālu līdz 300 tūksošiem latu.
Neimane uzskata, ka labi gribētais solis situāciju tirgū ir pasliktinājis, jo mazinājusies konkurence - no 90 ātro kredītu kompānijām darbu turpina 20. Latvijā noteiktā licences maksa ir 50 reizes lielāka nekā Lielbritānijā un Īrijā. Kaimiņos Lietuvā un Igaunijā licences maksas nav vispār, toties tiek kontrolētas maksimālās gada procentu likmes. Lietuvā tās nedrīkst pārsniegt 200%, Igaunijā - ap 100%
Lielākā pieredze šajā jomā ir Somijai, kur 2005.gadā dzima ideja par ātrā kredīta paņemšanu ar telefona īsziņu. Vērojot neapdomīgo aizņemšanos, Somijā aizliegts ātros kredītus izsniegt naktī, reklāmās jānorāda kopējās kredīta gada izmaksas un šobrīd tiek domāts par maksimālās gada likmes noteikšanu aptuveni 50% apjomā. Finansisti gan lēš, ka šāda likme būtu pārāk drakoniska un firmām ekonomiski neizdevīga. Nedrīkst ātros kredītus aizliegt pavisam, jo tad cilvēki bez ienākumiem sāks aizņemties no privātpersonām un šos līgumus jau būs neiespējami izkontrolēt.
"Re:Baltica" aptaujātie eksperti uzskata, ka nebanku aizdevēji jākontrolē stingrāk un tas jādara Finanšu un Kapitāla tirgus komisijai, kas šobrīd uzrauga bankas. Latvijā pašlaik to dara PTAC, kur šo jomu (ieskaitot banku līgumus) uzrauga 6 cilvēki. Lielākoties - reaģē uz sūdzībām. Ieteikumu sarakstā ir arī ierobežot agresīvo reklāmu un pats galvenais, pārbaudīt, vai cilvēkam ir ienākumi, lai kredītu atdotu. Kā to izdarīt - lems Ekonomikas ministrijas paspārnē izveidotā darba grupa, kas izskatīs jau izstrādātos grozījumus. Tie kopš pērnā gada rudens iestrēguši starp ministriju un valdības māju.
"Pašreizējā uzraudzība ir pietiekama," saka lielākā ātro kredītu devēja "4Finance "pārstāvis Toms Jurjevs. Līdz ar licences maksas ieviešanu, nekādas izmaiņas vairs neesot vajadzīgas. Tomēr, redzot sabiedrībā augošo sašutumu, "4Finance" ir mainījusi lecīgo nostāju. Pēdējās nedēļās steigā ir izveidota jauna ātro kredītu devēju asociācija, kuras biedriem pieder 80% tirgus. Tās mērķis būs izglītot sabiedrību, "kādēļ vajag ņemt kredītu," stāsta Jurjevs. Aiz stiklotā ofisa lielā loga tumsā spīd garām braucošās mašīnas. Jurjevs ir viens no jaunajiem un veiksmīgajiem, kam visa pasaule ir pie kājām.
Tikmēr Lidija savā vienistabas dzīvoklī domā, kā tikt ārā no parādu slazda. Latvijā nav sabiedriskas organizācijas, kur šādās grūtībās nonākuši cilvēki bez maksas var saņemt juridisku palīdzību. Viņa maksā, cik spēj un cenšas par parādiem nedomāt. Un cer, ka beidzot sāks ataugt izkritušie mati.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
