Pauls netic Krājbankā pazaudētās naudas atgūšanai  (116)

Pauls stāstīja, ka šī tiesvedība viņam ir smags pārdzīvojums, tašu tā bijusi vienīgā iespēja kā cīnīties par mūža laikā nopelnītās naudas atgūšanu. Taču Pauls paredz, ka tas viņam būs nelabvēlīgs.

"Mēs mēģinājām ar savu to cīņu biedreni Santu [Anču] un vēl divi, mēģināt noskaidrot, mēs jau labi zinām, ka mums to naudu neatgriezīs, mēs vienkārši gribējām dzirdēt kā reaģēs tiesas uz tām lietām, kas galu galā ir noticies. Vai visa tā procedūra bija godīga, kā tika pasludināti tie administratori un tad parādījās tas tiesas process - Satversmes tiesa. Visu cieņu, tā ir gala, tālāk jau mums nav kur iet," sacīja Pauls.

Par tiesas laikā saņemto pārmetumu, ka Pauls tagad apstrīd likumus, kurus pats reiz Saeimā pieņēmis, viņš neapvainojas. Viņš neesot ne jurists, ne finansists, tādēļ visas likumu nianses nav varējis pārzināt. Tāpat viņš nav zinājis, ka vienai bankai nedrīkst uzticēt tik lielu naudas summu.

Vislielākais aizvainojums komponistam ir uz Krājbankas bijušajiem īpašniekiem, jo neviens no viņiem šai laikā ar Paulu nav pat mēģinājis sazināties un kaut vai atvainoties. Arī ne bijušais bankas prezidents Priedītis, kurš vēl pāris dienas pirms bankas kraha Paulam apgalvojis, ka viņa nauda ir drošībā.

Jau ziņots, ka ST sākusi skatīt pēc komponista Raimonda Paula, izdevniecības "Žurnāls Santa" īpašnieces Santas Ančas un vairāku citu personu sūdzības ierosināto lietu saistībā ar lēmumu sākt AS "Latvijas Krājbanka" ("Krājbanka") bankrotu, nevis piemērot sanācijas procedūru.

2011.gada 13.decembrī Rīgas apgabaltiesa pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pieteikuma ierosināja "Krājbankas" maksātnespējas lietu. Maksātnespējas procesa administratoram - KPMG Baltics" - tika iesniegti vairāki kredītiestādes sanācijas priekšlikumi, taču administrators tos noraidīja, uzskatot, ka tie nav praktiski realizējami.

Anča, Pauls, kā arī Jevgēnija Dimpere un Ina Inkēna sūdzībā ST norādījuši: sanācijas mērķis ir atjaunot kredītiestādes maksātspēju un apmierināt visus likumīgos kreditoru prasījumus. Savukārt bankrota procedūras gadījumā pamatmērķis ir šos kreditoru prasījumus apmierināt "pēc iespējas pilnīgāk". Pieteikuma iesniedzēju skatījumā, kredītiestādes kreditoru intereses efektīvāk un pilnīgāk var aizsargāt tieši sanācijas procesā un tieši sanācija un bankas maksātspējas atjaunošana ir primārais mērķis, ja iestājusies bankas maksātnespēja.

Kredītiestāžu likuma 179.panta regulējums, kas gadījumā, ja FKTK noraida sanācijas pieteikumus, liedz kreditoru sapulcei patstāvīgi lemt par sanācijas piemērošanas lietderību, ierobežo kreditoru likumiskās intereses, tostarp kreditoru tiesības lemt ar viņu īpašumu saistītus jautājumus. Tāpēc minētā norma esot pretrunā ar Satversmē garantētajām tiesībām uz īpašumu, uzskata pieteikuma autori.

 Rīgas apgabaltiesa 8.maijā nolēma uzsākt maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas bankrotu. Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī "Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu.

Ar "Krājbankas" maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), norādot, ka bankas parādsaistības pārsniedz tās aktīvus, un banka nespēj izpildīt tās darbību regulējošās prasības.

FKTK padome 2011.gada 21.novembrī nolēma apturēt visu "Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā tika konstatēts aptuveni 100 miljonu latu iztrūkums. Aizdomās par naudas izkrāpšanu no bankas tiek turēti bijušie bankas vadītāji un akcionāri, tostarp Krievijas izcelsmes miljonāru Valdimiru Antonovu. Viņu smagos finanšu noziegumos apsūdz arī Lietuvā saistībā ar "Snoras" bankrotu, tomēr Lielbritānijas tiesa pagaidām nav apmierinājusi Lietuvas valdības lūgumu izdot baņķieri.