Labklājības ministre Ilze Viņķele (V) rosina ratificēt strīdīgo Eiropas sociālās hartas punktu, kas paredz iedzīvotāju tiesības uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību, tomēr nepiedāvā ratificēt citu pantu, kas, pēc tiesībsarga Jura Jansona domām, liktu palielināt minimālo algu valstī no 200 līdz aptuveni 300 latiem.
Koalīcijas partijas atbalsta Vinķeles iniciatīvu ratificēt Eiropas sociālās hartas 30.pantu, kas paredz iedzīvotāju tiesības uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību. Tomēr ministri pašlaik nevērtēs pantu, kas, pēc tiesībsarga Jura Jansona domām, liktu palielināt minimālo algu valstī no 200 līdz aptuveni 300 latiem.
Panta izpildi - rūpēties par nabadzības riskam pakļautu cilvēku nodrošināšanu ar ar darbu, dzīvesvietu, apmācību, izglītību, kultūru, sociālo un medicīnisko aprūpi - Latvijai būs jākoordinē politiķu un atbildīgo institūciju veidotajai nabadzības mazināšanas darba grupai, kurā aicināti darboties gan koalīcijas partiju, gan opozīcijas un labklājības jomas organizācijas, pirmdien pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes žurnālistiem pastāstīja Viņķele, kura arī vadīs šo darba grupu.
Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (V) pastāstīja, ka Labklājības ministrija ir izvērtējusi dažādus sociālās hartas punktus un ir vienošanās, ka pants pret trūkuma un par sociālās nevienlīdzības mazināšanu tiks ratificēts valdības sēdē jau otrdien. Ratificēt visu Eiropas sociālo hartu pilnībā nav iespējas, jo vairākiem hartas punktiem, piemēram, par minimālās algas līmeņa celšanu, ir būtiska ietekme uz valsts budžetu un valsts konkurētspēju, tāpēc tos virzīt uzreiz nav iespējams.
"Mēs nevaram ar algām virzīties pilnīgi atrauti no kaimiņvalstīm un ekonomiskās attīstības," teica Ministru prezidents.
Pret šī panta ratifikāciju neiebilst arī pārējie koalīcijas partneri - Reformu partija, Nacionālā apvienība un neatkarīgo deputātu grupa, apliecināja to pārstāvji.
Viņķele gan norāda, ka izpildīt hartas pantu, kas liek valstij rūpēties, lai nabadzības riskam pakļautus cilvēkus nodrošinātu ar darbu, dzīvesvietu, apmācību, izglītību, kultūru, sociālo un medicīnisko aprūpi, Latvijai būs liels izaicinājums un prasīs koordinētu plānu, rīcību un sadarbības disciplīnu starp teju visām valsts ministrijām, portālu "Delfi" informēja ministres padomniece Marta Krivade.
"Līdz šim tik koordinēta rīcība ceļā uz attīstību bijusi vien, gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā un pildot eiro ieviešanas nosacījumus. Šis ir ne mazāk nozīmīgs lēmums, kas demonstrē atbildību pret valsts iedzīvotājiem un vēlmi sasniegt Eiropas līmeņa dzīves kvalitāti. Spēt nodrošināt šī panta izpildi ir bijis diskutabls jautājums vairāku nedēļu garumā, kas ir normāli, jo valstij ir reāli jāizvērtē tās resursu kapacitāte tik apjomīgam solim. Krīzes laikā valsts to nevarēja, jo visi spēki bija jākoncentrē, lai noturētos virs ūdens. Tagad jāsāk virzīties uz attīstību, " norāda Viņķele.
Pirmdien koalīcijas padomes sēdē Viņķele aicinās kolēģus hartas panta ratifikāciju skatīt arī jaunveidojamās Nevienlīdzības mazināšanas darba grupas kontekstā, jo tās pamatuzdevums būtu priekšlikumu izstrāde turpmākas koordinētas rīcības nodrošināšanai.
Jau ziņots, ka iepriekš Viņķeles partijas biedrs, LM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens atzina, ka Latvijai nav ekonomisku iespēju izpildīt pārskatītās Eiropas Sociālās hartas pantus par nabadzības samazināšanu un taisnīgu atalgojumu.
Hartas 4.pants runā par taisnīgu algu. Tostarp valsts apņemtos atzīt strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu viņiem un viņu ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus. Uz šā nosacījuma svarīgumu, kas Latvijai nepieciešama, uzstāj tiesībsargs Juris Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik valstī noteiktā minimālā alga - 200 latu - ir pārāk maza.
Hartas 30.pants nosaka tiesības uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību. Tajā pausta apņemšanās veikt vispārējus un koordinētus pasākumus sistēmas ietvaros, lai personas un viņu ģimenes, kas dzīvo vai ir pakļautas riskam dzīvot trūkumā vai sociālās nevienlīdzības apstākļos, nodrošinātu galvenokārt ar darbu, dzīvesvietu, apmācību, izglītību, kultūru un sociālo un medicīnisko aprūpi.