Vienojas par kompensācijas apjomu, ko piedāvāt par piespiedu kārtā atsavināto nekustamo īpašumu Rīgas ostā  (9)

Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce norādīja, ka otrdien valdība lēma par summu, kura tiks piedāvāta iesniedzējiem mierizlīguma panākšanai. "Ja iesniedzējiem šī summa būs pieņemama, tad informēsim Eiropas Cilvēktiesību tiesu (ECT) par panākto vienošanos un tiesa lems par šīs vienošanās apstiprināšanu. Ja šī summa nebūs pieņemama, tad mēs sūtīsim savus komentārus uz tiesu un tā lems par galīgo kompensācijas summu."

Valdības pārstāve norādīja, ka mierizlīguma sarunas ir konfidenciālas, tostarp netiek atklāta summa, kas tiks piedāvāta Vistiņam un Perepjolkinam par savulaik piespiedu kārtā atsavināto nekustamo īpašumu Rīgas ostā.

ECT Lielā palāta pagājušā gada oktobra beigās atzina, ka Vistiņam un Perepjolkinam savulaik izmaksātās atlīdzības apmērs par piespiedu kārtā atsavināto nekustamo īpašumu Rīgas ostā bija nesamērīgi mazs. ECT nolēma atlikt jautājumu par taisnīgas atlīdzības piešķiršanu, nosakot pusēm trīs mēnešu termiņu, lai iesniegtu savus apsvērumus par iespējamo kompensācijas apjomu. Vēlāk ECT līdz 20.martam pagarināja termiņu komentāru sniegšanai.

Valdības pārstāve iepriekš norādīja, ka valdība jau ir informējusi sūdzības iesniedzējus, ka viņu arī pēc ECT sprieduma pasludināšanas uzturētā prasība par kompensāciju gandrīz 5 miljonu latu apmērā nav pieņemama, īpaši ievērojot pašas ECT secinājumus.

Savukārt pieteicēju pārstāvis zvērināts advokāts Egīls Radziņš iepriekš laikrakstā "Dienas Bizness" norādīja, ka Latvijai šajā lietā var nākties prasītājiem samaksāt līdz 5 miljoniem latu. Radziņš bilda, ka par Vistiņam un Perepjolkinam savulaik atsavinātajiem īpašumiem Rīgas ostā tiek lūgts izmaksāt kadastrālo vērtību ap 3,7 miljoniem latu, kā arī kavējuma procentus. "Rezultātā atlīdzināmā summa būs ap 5 miljoniem latu," apgalvo advokāts.

Kā ziņots, Latvijas pilsoņi Vistiņš un Perepjolkins 1994.gadā uz vairāku dāvinājuma līgumu pamata ar zemes īpašniekiem, kuri šo zemi bija atguvuši denacionalizācijas ceļā, ieguva savā īpašumā piecus zemes gabalus Rīgas Tirdzniecības brīvostas teritorijā. 1997.gada 1.jūlijā šajā teritorijā tika ieviests brīvostas režīms un bija nepieciešams steidzamības kārtā sakārtot īpašuma un valdījuma tiesību jautājumus.

Satiksmes ministrija mēģināja vienoties ar iesniedzējiem par zemes gabalu atpirkšanu, atlīdzības apmēru nosakot pēc zemes gabalu kadastrālās vērtības 1940.gadā, taču tas neizdevās. Pēc Ministru kabineta noteikumu un speciāla likuma pieņemšanas 1998.gada 14.oktobrī ''Latvijas Hipotēku un zemes banka'' atvēra kontu uz abu iesniedzēju vārda, kurā tika ieskaitīta atlīdzība par atsavināto īpašumu, kas tika noteikta saskaņā ar īpašuma kadastrālo vērtību 1940.gadā. Perepjolkinam tika izmaksāti 8616 lati, bet Vistiņam - 548 lati.

ECT piekrita, ka nekustamo īpašumu atsavināšana savulaik notika saskaņā ar likuma prasībām un sabiedrības interesēs, tomēr izmaksātā atlīdzība bija par mazu.