"Sagaidīsim materiālu, un domāju, ka neko katastrofālu mēs tur neredzēsim. Domāju, ka secināsim, ka būvniekiem uzmanīgi jāskatās līdz tā vai cita materiāla izmantošanā, bet tur arī būs skaidrs secinājums, ka Satiksmes ministrijai kā pasūtītājam jāskatās, lai projekti būtu izveidoti kvalitatīvi, lai projektēšanas laikā tiktu veikta pilna ģeodēzija, lai precīzi tiktu iezīmēts, kas jānomaina - kur caurteces, kur drenējošā kārta vai pamata kārta," uzsver Bērziņš.
Tas esot labi, ka sākas nopietna un atklāta saruna, norāda būvnieku pārstāvis, uzsverot, ka tad arī varot atbildēt uz jautājumiem, vai, ceļu būvniecības darbus pabeidzot, ir nepieciešamie paraksti, vai viss ir savlaicīgi kontrolēts, vai projektā ir paredzēti visi darbi, par kuriem vēlāk tiek pārmests.
Bērziņš uzskata, ka tas būtu labs atskaites punkts, lai sabiedrībai vēlreiz plašāk varētu izskaidrot, kā nozarē notiek procesi.
Kā ziņots, aizejošais satiksmes ministrs Aivis Ronis ir apņēmies līdz februāra beigām Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) iesniegt apkopojumu par riskiem ceļu būvniecībā, tostarp par tiem būvniekiem, kuru darbā ir vērojami nesaprotami sadārdzinājumi, neskaidras savstarpējās vienošanās un kvalitātes problēmas.
Latvijā 66% Latvijas ceļu ir tādi, kuru mūžs ir ilgāks par 21 gadu, un šo gadu laikā tie nav remontēti. 4,67 miljardi latu esot nepadarīto darbu deficīts, savukārt 585 miljonus latu gadā zaudē tie, kas pārvietojas pa nesakārtotajiem ceļiem. Tie esot gan ekspluatācijas izdevumi, gan braukšanas laika izmaksu pieaugums.
Pēc ceļinieku ieskata, labākais risinājums būtu valsts pamatbudžeta programmai "Valsts autoceļu fonds" piešķirt 60% no transporta līdzekļa ekspluatācijas un akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Aprēķini liecina, ka 2012.gadā iekasētais akcīzes un transporta nodoklis ir 326,93 miljoni latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
