Pavļuts to teica ''Sabiedrības par atklātību - Delna" un Rīgas Biznesa skolas (RBS) rīkotā konferencē "Atbildība un laba pārvaldība biznesā - laiks rīcībai".
Tomēr prognozējot, ka reformas stāsies spēkā jau 2014.gada pirmajā dienā, Pavļuts atzina, ka tas ir optimistisks un ideālistisks redzējums.
Vienlaikus ekonomikas ministrs uzsvēra, ka abu koncepciju virzība valdības iekšienē nav bijusi bez pretrunām. Koncepcijas, kas Ministru kabinetā (MK) ieguvušas piekrišanu, pēc tam apaugušas ar komentāriem un iebildumiem 450 lappušu apjomā, teica Pavļuts.
No koncepcijām izrietošos likumprojektus valdībai vajadzēja izskatīt līdz 1.janvārim, taču patlaban izskatās, ka tas notiks tikai līdz februāra beigām, savā prezentācijā konferencē teica ministrs. Viņš paskaidroja, ka vislielākās grūtības rodas ar pašvaldībām piederošo uzņēmumu pārvaldības jautājumiem. Šādu uzņēmumu Latvijā esot pāri par 600, un nav gandrīz nevienas pašvaldības, kurai nepiederētu kāds uzņēmums.
Anrījs Leimanis, kas pārstāv Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) valdības darba grupā par valsts un pašvaldības uzņēmumu pārvaldības reformu, stāstīja, ka svarīga sastāvdaļa valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reformā būs šādu uzņēmumu šķirošana pēc to funkcijām un iespējamās stratēģiskās nozīmes. Juridiskas personas ar valsts kapitāldaļām, kas izpilda funkcijas, kas atbilst komerciālam biznesam, visticamāk, tiks iedalītas to uzņēmumu sarakstā, kurus privatizēs.
Kā piemēru Leimanis, kurš arī ir RBS mācību spēks, minēja telekomunikāciju kompāniju "Lattelecom" un "Latvijas Mobilas telefons" (LMT), kas jau ilgus gadus atrodas privatizācijas procesā. Savukārt uzņēmumi ar īpašu stratēģisku nozīmi, kā "Latvenergo" un "Latvijas Valsts meži", paliks valsts īpašumā. "Viedoklis ir, ka jāprivatizē, cik daudz vien iespējams," viņš teica.
Savukārt juridiskas personas, kas galvenokārt sniedz valsts pārvaldes pakalpojumus iedzīvotājiem, varētu tikt pārvērstas par valsts aģentūrām, sacīja Leimanis.
Kā vienu piemēru Leimanis minēja Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), "kas savas funkcijas veic labi, bet nav uzskatāms par biznesu". Šādu valstij piederošu juridisko personu varētu pārvērst par valsts aģentūru. CSDD cita starpā piešķir iedzīvotājiem auto vadītāja tiesības, reģistrē spēkratus un izsniedz tiem tehniskās pases, kā arī organizē dažādas ceļu satiksmes drošības kampaņas.
Arī Leimanis izteica zināmu skepsi par reformu koncepciju un likumprojektu īpaši strauju virzību valdības izskatīšanas procesos un Saeimā. "Viena problēma ir, ka reformu vajadzība tiek nemitīgi apšaubīta, taču mēs (darba grupā) tās atbalstam un savu darbu pamatojam ar to, ka tās ir nepieciešamas," viņš sacīja.
Jau ziņots, ka pērn rudenī EM izstrādāja Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojektu, kā arī grozījumus vēl piecos saistītajos likumos, pamatojoties uz Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā un Publisko personu komercdarbības koncepcijā piedāvātajiem un MK atbalstītajiem risinājumu variantiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
