Pēc vairāku dienu sarunām līgumu ar Vācijas Augstākās izglītības akreditācijas aģentūru vēl neparaksta  (63)

Viņa sacīja, ka sarunas notiek veiksmīgi, vēl jāpanāk vienošanās par vairākām tehniskām lietām, un vistuvākajā laikā varētu tikt parakstīts deleģējuma līgums ar Vācijas Augstākās izglītības akreditācijas aģentūru ASIIN.

Starp abām institūcijām plānots parakstīt arī saprašanās memorandu, kurā uzsvērti tie jautājumi, kuros panākuši kopīgu vienošanos gan par procesu, gan par kvalitātes nodrošināšanu un par to, ka apņemas visdrīzākajā laikā nonākt pie līguma, kas ļautu mums nekavējoties un visai intensīvā tempā nodrošināt studiju programmu akreditāciju.

Sīka akcentēja, ka lēmumu par akreditāciju pieņem akreditācijas komisija, taču, lai nonāktu līdz lēmumam, šis sagatavošanas darbs, kas pamato lēmumu, ir izšķiroši svarīgs. Viņa norādīja, ka pēc tikšanās visi iesaistītie partneri guvuši skaidrāku izpratni par organizāciju un kā virzīsies uz priekšu.

Vācijas Augstākās izglītības akreditācijas aģentūras ASIIN izpilddirektors Īrings Vasers pastāstīja, ka aģentūra patlaban meklē telpas, kurās plāno atvērt biroju. Notiek arī pārrunas ar iespējamajiem darbiniekiem. Kā sacīja Vasers, šajā birojā darbotos gan Latvijas, gan ASIIN pārstāvji. Viņš izteicās, ka neesot ilgi jāgaida, lai varētu sākt produktīvu darbu.

Kamēr ASIIN pārstāvji viesojas Latvijā, viņi ir tikušies ar vairākām iesaistītajām pusēm, tostarp Latvijas Rektoru padomi, Augstākās izglītības padomi. Viņš norādīja, ka sajutis vienoto vēlmi uzlabot augstākās izglītības kvalitāti Latvijā un panākt tās atbilstību kopējiem Eiropas standartiem. Viņš klāstīja, ka akreditācijai ir daudz dažādu funkciju, bet viena no galvenajām ir, lai augstākās izglītības iestādes varētu pilnvērtīgi veikt savu darbu. Tāpat tā akreditācija ir kļuvusi par galveno instrumentu, kā organizēt augstākās izglītības mobilitāti gan studentu vidū, gan profesionāļu vidū.

Vasers uzsvēra, ka ASIIN ir lūgta veikt tehnisko uzraudzību. "Mēs neesam šeit, lai paši akreditētu studiju programmas, bet, lai sniegtu metodisko atbalstu, nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvāku akreditācijas procesu," akcentēja ASIIN pārstāvis. Viņš pauda pārliecību, ka trīs gadu laikā izdosies nonākt pie rezultāta un izveidot Latvijā savu pastāvīgu institūciju, kas nodarbosies ar šo akreditācijas procesu. Aģentūras programmu menedžere Jana Morena tuvākajos mēnešos bieži būs Latvijā, lai dalītos pieredzē, par to, kā tas notiek citviet Eiropā.

Ministrija gan pat aptuveni skaitļos neatklāj, cik izmaksās studiju virzienu akreditācijas process. IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Inese Stūre gan skaidroja, ka cenai būtu jābūt tādai, lai varētu piesaistīt kvalificētus ekspertus un apmaksātu viņu veikto darbu studiju programmu vērtēšanā, kas arī esot viena no centrālajām sastāvdaļām izmaksām.

Viņa norādīja, ka ministrija ir ieinteresēta atrast līdzsvaru, lai šī summa būtu iespējami zema un neradītu augstskolām papildu izdevumus, vienlaikus gan tai būtu jābūt adekvātai un jānodrošina pēc iespējas kvalitatīvāks studiju virzienu novērtēšanas process. "Nekas nav tik dārgs, kā zemē nomesta nauda par nekvalitatīvu darbu," izteicās Stūre. Tās, kas izvērtētas Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotā Eiropas Sociālā fonda projektā "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" gan izmaksās 175 latus par vienu studiju programmu. Drīzumā varētu tikt virzīts apstiprināšanai maksas cenrādis par akreditācijas pakalpojumiem.

Vasers gan norobežojās no sarunām par cenām un norādīja, ka par to būtu jālemj ministrijai un tas ir vairāk politisks jautājums. Viņš uzsvēra, ka pats galvenais ir, lai tiktu uzlabotas programmas, nevis pašas izmaksas, proti, galvenais ir, vai akreditācijas process sasniegs mērķi. Jebkura summa varot būt daudz, ja mērķis netiek īstenots. Viņaprāt, pārāk daudz tiek runāts par maksu, nevis pievienoto vērtību, ko sniegs jauna akreditācijas procedūra.

Runājot par aģentūras mērķi iesaistīties, Vasers norādīja, ka aģentūras mērķis nav nopelnīt, bet nodrošināt kvalitāti un izmainīt augstākās izglītības kvalitātes sistēmu.

Jau ziņots, ka IZM izsludinātajā konkursā par augstskolu akreditācijas institūciju, kas organizē augstskolu, koledžu un studiju virzienu novērtēšanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, uzvarējusi Vācijas Augstākās izglītības akreditācijas aģentūra ASIIN.

ASIIN pieteikums liecina, ka šī aģentūra atbilst visiem izvirzītajiem administratīvajiem kritērijiem, tajā skaitā tā ir iekļauta Eiropas Kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (EQAR). Šis nosacījums tika izvirzīts, lai nodrošinātu studiju kvalitātes izvērtēšanas procesu atbilstību starptautiskiem ārējās kvalitātes nodrošināšanas labākās prakses standartiem. Izvērtētajos kvalitātes kritērijos ASIIN saņēma vērtējumu 31,6 punkti no 35 iespējamiem, pavēstīja ministrijā.

Ministrijā norādīja, ka 1999.gadā dibinātā ASIIN, piedaloties aptuveni 3000 studiju programmu akreditācijā 18 valstīs, ir uzkrājusi lielu pieredzi un ieguvusi labu starptautisku reputāciju augstākās izglītības kvalitātes izvērtēšanā. ASIIN esot tiesības veikt studiju programmu akreditāciju arī Holandē un Šveicē. Kā akcentēja IZM, ASIIN ir vienīgā Eiropas aģentūra, kas pilnvarota vienlaikus piešķirt trīs Eiropas kvalitātes zīmogus inženierzinātņu, ķīmijas un informātikas jomās.

Noslēdzot deleģēšanas līgumu par projekta īstenošanu, konkursā uzvarējusī institūcija iegūs tiesības organizēt augstskolu, koledžu un studiju virzienu novērtēšanu un studiju programmu licencēšanu atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem un deleģēšanas līgumam. Konkursa nolikumā IZM paredzējusi, ka akreditācijas organizētājam Rīgā ir jāizveido filiāle un tā jāpārreģistrē Latvijas valsts īpašumā pēc trīs darbības gadiem. Tādējādi Latvijas valsts iegūs savu aģentūru, ko reģistrēt EQAR.

2013.gada budžetā pirmajam akreditācijas gadam ir paredzēts 151 000 latu finansējums, lai augstskolām pirmā akreditācija būtu bez maksas. IZM sagaida aptuveni 249 iesniegumus.

Pirmā posma akreditācija ir jāveic līdz šā gada 1.martam, un, tā kā visas programmas ir novērtētas, studiju virzienu akreditācijai esot nepieciešams pusotrs mēnesis.

Saskaņā ar Augstskolu likuma Pārejas noteikumu 31.punktu studiju virzienu akreditācija līdz 1.martam ir jāveic studiju virzienos izglītība, humanitārās zinātnes un māksla, sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības, bet līdz 15.maijam akreditācija ir jāveic studiju programmu virzieniem dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, lauksaimniecība. Savukārt visu studiju virzienu akreditācija jāpabeidz līdz 1.jūlijam.

25.septembrī valdībā tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi "Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi". Noteikumi paredz, ka līdz šim īstenoto studiju programmu akreditāciju aizstās studiju virzienu akreditācija un lēmumu par studiju virziena akreditāciju pieņems Studiju akreditācijas komisija. Noteikumu mērķis ir definēt studiju virzienu akreditācijas un ārpuskārtas akreditācijas kārtību ar skaidriem kritērijiem un metodiku, ko izmantos akreditācijas komisija, vērtējot 29 noteiktos studiju virzienus. Tāpat noteikumi regulēs augstskolu un koledžu akreditācijas kārtību.

IZM, balstoties uz Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" rezultātiem, secinājusi, ka valsts nekvalitatīvām studiju programmām tērē ievērojamus valsts budžeta līdzekļus. Jaunie akreditācijas noteikumi nepieļaus nekvalitatīvu studiju programmu finansēšanu no valsts budžeta.

Ar noteikumiem tiek līdzsvarots akreditācijas komisijas sastāvs, iekļaujot komisijā vairāk darba devēju, kā arī noteiktajos gadījumos nozares politikas pārstāvjus. Tāpat tie paredz, ka turpmāk augstskolu un koledžu novērtēšanu organizēs IZM pilnvarotā institūcija, kas atbilst Eiropas kvalitātes standartiem un kuru izraudzīs atklātā konkursā.