Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis prasīs Ģenerālprokuratūru izvērtēt iespējamos pārkāpumus Jāņa Vētras vadītās Augstākās izglītības padomes (AIP) darbībā, jo auditori pauduši bažas par iespējamiem krimināliem pārkāpumiem studiju programmu izvērtējumā, vēsta “TV3” raidījums “Nekā Personīga”.
"Mēs to nevaram nedarīt. Ja mēs to nedarām, mēs paši kļūstam piesedzēji un mēs paši tad uzreiz esam sūdzami tiesā par to, ka mēs neesam kā amatpersonas pievērsuši uzmanību un tas mums ir obligāti jādara," raidījumam atzinis Ķīlis.
Raidījums vēsta, ka Ķīlis un viņa Reformu partijas biedri Saeimu prasīšot izvērtēt arī paša Vētras darbību un līdz ar to arī Vētras turpmāku atbilstību amatam.
Raidījums vēsta, ka Ķīlim būs jāatsauc augstskolu un studiju kvalitātes rangu tabula, jo auditori apstiprinājuši, ka Saeimas ieceltā AIP un tās vadītājs Vētra nav spējusi nodrošināt, ka par Eiropas doto naudu tiek savākti uzticami dati, kas ļautu spriest par augstākās izglītības stāvokli.Līdz ar to neko no tās nebūs iespējams izmantot.
Šādi secinājumi balstīti auditorkompānijas ,,Deloitte Latvia,, ziņojumā, kas izvērsts uz 117 lappusēm un kuram ir konfidencialitātes statuss.
Raidījums vēsta, ka ziņojumā atklāts, cik nepilnīgi un, iespējams, pat nelikumīgi darbojusies Vētras vadītā AIP.
"TV3" vēsta, ka auditori secinājuši: vēl projekta idejas tapšanā, vēlāk tā gatavošanā un pēc tam arī izpildē un uzraudzībā figurējušas vienas un tās pašas amatpersonas.
It īpaši Zaļo zemnieku pārstāvji, no kuriem bijuši trīs ministri Baiba Rivža, Tatjana Koķe un Rolands Broks, kuri paši vai kuru padomnieki darbojušies arī AIP vai citās ar projekta īstenošanu saistītās struktūrās.
Rivža vēlāk pati arī vadījusi augstskolu izvērtēšanu. Turklāt auditori norāda, ka viņai ir ētiskas dabas interešu konflikts - abi ar dzīvesbiedru ir akadēmiskos profesoru amatos Latvija Lauksaimniecības universitātē.
Rivža arī Lauksaimniecības universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē vadījusi zinātniskus projektus. Rivža par projekta vadītāju apstiprināta ar AIP priekšsēdētāja Vētras parakstu, pirms vēl bija saņemta pārējo padomes locekļu piekrišana.
Nepilnības konstatētas augstskolu studiju programmu vērtēšanas metodoloģijā. Tā nav bijusi apstiprināta, kad izvērtēšana jau sākusies. Turklāt vietējie un ārvalstu eksperti saņēmuši atšķirīgus norādījumus - angļu versijā prasīts vērtēt 5 punktu, bet latviešu versijā - 3 punktu sistēmā. Daļa ekspertu ziņas par pētāmajām studiju programmām saņēmuši pēdējā brīdī.
Studiju vērtēšana nav bijusi taisnīga un neatkarīga. Norādīts uz būtiskiem interešu konfliktiem. Piemēram, Ineta Kurzemniece - vērtēja Latvijas Universitātes Valodu un kultūras studiju programmu un vienlaikus pati ir arī universitātes akadēmiskā departamenta darbiniece.
Vilnis Rantiņš - vērtēja Rīgas Tehnisko universitāti, kaut vienlaikus ir arī tās pašas augstskolas padomnieks. Reinis Upenieks - vērtēja Rīgas Stradiņa universitāti un pats arī kā lektors piedalījies šīs augstskolas rīkotā seminārā.
Igors Graurs - vērtēja Latvijas Lauksaimniecības universitāti un ir vadošā amatā uzņēmumā, kas ieinteresēts sadarbībā ar šo augstskolu. Andris Vilks - vērtēja Latvijas Universitāti un vienlaikus ir tās pasniedzējs, Kārlis Briņķis - vērtēja Rīgas Tehnisko universitāti, būdams pastāvīgs loceklis tās Promocijas padomē.
Evija Papule - vērtēja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, tai pat laikā esot tur lektore. Laura Valtere - vērtēja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju un vienlaikus strādāja arī tās Projektu daļā. Anda Ikauniece - vērtēja Latvijas Universitātes studiju virzienu ,,Vides aizsardzība,,, kur pati ieguvusi bioloģijas doktora grādu un strādā struktūrā, kas cieši sadarbojas ar vērtējamo augstskolu. Jānis Birks - vērtēja studiju virzienu ,,Veselības aprūpe,, Latvijas Universitātē, kur paša meita ir Medicīnas fakultātes pasniedzēja.
Arī studentus pārstāvošais AIP loceklis Edvards Ratnieks, kurš iepriekš bija guvis ienākumus no sadarbības ar Latvijas Universitāti, nedrīkstēja piedalīties studiju vērtēšanas organizēšanā un uzraudzībā, atzīmē raidījums.
Tāpat dažiem ekspertiem kvalifikācija vai darba pieredze nav atbildusi valdības noteikumos minētajiem kritērijiem. Dažkārt katrs vērtējis pat līdz 10 studiju virzienus.
Kāds eksperts, piemēram, bijis kvalificēts vērtēt vēsturi un filozofiju, taču viņš novērtējis arī reliģiju, informāciju un komunikācijas zinātnes, nekustamo īpašumu pārvaldību, metālapstrādi un vēl citas nozares. Kāds cits eksperts vērtējumu veicis tikai pēc dokumentiem, nevis apmeklējot augstskolas, kā tas bija jādara.
Komisijās ne vienmēr bijis pietiekams ekspertu skaits, trūcis arī nepieciešamais ārvalstu ekspertu īpatsvars. Vairākkārt konstatēts, ka komisiju ziņojumos nebija visu ekspertu parakstu vai viņu vietā bija parakstījušies citi. Ekonomikas un pedagoģijas virzienu eksperti atzinuši, ka parakstījuši pilnīgi tukšas lapas.
Konstatēts, ka viena un tā pati ekspertu grupa vienā un tajā pašā dienā izvērtējusi valodu un kultūras studiju programmas, gan Rēzeknes augstskolā, gan Liepājas universitātē, kas atrodas 450 kilometrus viena no otras.
Auditori nonākuši pie secinājumiem, ka konstatējot nepienācīgu un nekvalitatīvu projekta īstenošanu, ir iespējams vērsties ar zaudējumu piedziņu, prasīt disciplināru, civiltiesisku un krimināltiesisku atbildību, piemēram, no Rivžas un Vētras.
Ministrs Ķīlis arī sola to darīt, ziņo "Nekā Personīga".
Saeimas priekšsēdētāja (V) Solvita Āboltiņa (V) raidījumam atzinusi, ka normālā demokrātiskā sabiedrībā šīs personas vai nu aptur pašas savu darbību vai atkāpjas.
Savukārt Vētra no amata atkāpties negrasās. Viņš raidījumam atzinis, ka šāda iespēja gan pastāvot vienmēr, taču pagaidām vismaz šo notikumu kontekstā viņš neredz nevienu tādu argumentu, kāpēc viņam jāatkāpjas. Ja Ķīlis nevarot pierādīts pats savus izteikumus par izvērtējuma viltošanu, tad viņam pašam no amata esot jāatkāpjas.
Arī ministra vēršanās Ģenerālprokuratūrā, pēc Vētras domām, nevar būt atkāpšanās pamats
Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš raidījumam norādījis, ka tad, ja studiju virzieni netiek akreditēti līdz mācību gada beigām, tad turpmāk var tikt apšaubīts tas, vai izsniegtie diplomi ir valsts garantēti diplomi, ja virzieni nav akreditēti.
Tāpat AIP esot jau saņemtas satraucošas ziņas no vairākām citām augstskolām, kur studenti atsakoties maksāt par studijām, iekams augstskola nevarēs uzrādīt akreditācijas dokumentus, lai pārliecinātos, ka iegūtie diplomi būs derīgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
