Pēc referenduma par krievu valodu, kā otro valsts valodu Latvijas sabiedrība nav sašķēlusies, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Intervijā Bērziņš uzsvēra, ka referendumu iniciēja ļoti šaura cilvēku grupa, kuru mērķis bija sevi parādīt, taču lielākais vairākums referendumā nodemonstrējis, ka ir par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. "Par sabiedrības sašķeltību, es domāju, te nekāda pamata nav runāt," radio sacīja prezidents. Viņš bilda, ka šī referenduma rezultātā drīzāk sašķēlušies ir politiķi.
"Ja referenduma sagatavošanas laikā bija kaut kādas viedokļu atšķirības, bet katrā gadījumā būt vai nebūt Latvijā, dzīvot vai nedzīvot Latvijā, es neesmu dzirdējis, ka uz šāda pamata kāds būtu atstājis Latviju," radio sacīja prezidents.
Prezidents sacīja, ka valsts šī referenduma dēļ ir arī ieguvēja, piemēram, palielinājušās iespējas apgūt latviešu valodu.
Bērziņš radio sacīja, ka asākās nepilsoņu problēmas ir Rīgā, nevis Latgalē, kā tiek medijos uzsvērts. Prezidents ir arī apņēmies aktīvi strādāt pie nepilsoņu jautājuma, skaidrojot, cik daudzi no Latvijas nepilsoņiem vēlas iegūt pilsonību un, kas viņus kavē to darīt.
Tieši pirms gada Latvijā notika tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kas paredzēja valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Pilsoņu vairākums šo ideju noraidīja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
