Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valde un lauksaimnieku organizāciju pārstāvji pieprasīs premjeram Valdim Dombrovskim (V) no Eiropas Savienības (ES) nepiešķirto finansējumu Latvijas lauku attīstībai atrast Latvijas nacionālajā budžetā, teikts opozīcijā esošās ZZS paziņojumā medijiem.
ZZS uzskata, ka valdībai ir jānodrošina Latvijas zemniekiem tāds nacionālais līdzfinansējums, lai laika posmā līdz 2019. gadam (kad izlīdzināsies tiešmaksājumu apjoms starp Baltijas valstīm un arī Rumāniju) "stiprinātu vietējo ražotāju konkurētspēju Eiropas mērogā, ļaujot saglabāt un attīstīt saimniecības". Nepieciešamais līdzfinansējums tiešmaksājumiem un lauku attīstībai laika posmā līdz 2019.gadam ir 327 miljoni latu, informēja ZZS.
Tāpat ZZS uzskata, ka valstij arī citos veidos ir jāsniedz atbalsts lauksaimniekiem - jāparedz līdzekļi valsts meliorācijas sistēmu sakārtošanai, degvielas iegādei bez akcīzes nodokļa, jāpilnveido kreditēšanas programma turpmākai lauksaimniecības zemes pirkšanai un saimniecību modernizācijai.
Tāpat Latvijai ir jāpagarina termiņš, kas liegtu lauksaimniecības zemi iegādāties citu valstu pilsoņiem. ZZS arī uzskata, ka atbalsts, kuru mūsu lauksaimnieki saņem no Eiropas Savienības, nav apliekams ar ienākuma nodokļiem.
ZZS aicina valdību, ņemot vērā nepietiekamo un konkurenci ierobežojošo finansējumu lauksaimniekiem, nekavējoties noteikt samazināto pievienotās vērtības likmi (PVN) arī visai vietējā ražojuma lauksaimniecības produkcijai.
ZZS atgādina, ka, noslēdzoties Eiropadomes sarunām, Latvijas lauksaimnieki atkal ir palikuši pēdējā vietā un saņems vismazākos tiešmaksājumus ES, saņemot solījumu sasniegt 75% jeb 196 eiro (137 lati) par hektāru tikai 2019.gadā.
2014.gadā Latvijas zemnieki tiešajos maksājumos saņems par hektāru vien 109 eiro (42% no vidējā ES), savukārt Igaunijas zemnieki saņems 130 eiro un Lietuvas - 148 eiro par hektāru.
Jau ziņots, ka pēc 8.februārī ES līderu panāktās vienošanās nākamajā plānošanas periodā kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardi latu), bet Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.
Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildu 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), ko varētu izmaksāt arī kā tiešmaksājumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
