Godmanis: Latvija nākamajā ES septiņu gadu budžetā struktūrfondu finansējumā ieņem vadošo vietu dalībvalstu rangā  (134)

Godmanis aģentūrai LETA uzsvēra, ka ES struktūrfondu finansējumu rēķina uz vienu iedzīvotāju valstī. Veicot aprēķinus un salīdzinot ES struktūrfondu piešķīrumus nākamajiem septiņiem gadiem uz vienu iedzīvotāju, Latvija ieņem vadošu vietu dalībvalstu rangā. Proti, ņemot aktuālo iedzīvotāju skaitu Latvijā 2012.gada beigās, kas ir atskaites periods visām dalībvalstīm, ES struktūrfondu finansējums ir 2087 eiro (1467 lati) uz cilvēku nākamajos septiņos gados.

Tas ir par 45 eiro (32 latiem) jeb diviem procentiem lielāks nekā pašreizējā plānošanas periodā, un Latvija pēc šī būtiskā rādītāja no devītās vietas paceļas uz trešo vietu fondu saņēmēju vidū. Latvijai priekšā paliek tikai Igaunija ar 2514 eiro (1767 latiem) uz cilvēku un Slovākija ar 2367 eiro (1664 latiem) uz cilvēku. Lietuva ar 1954 eiro (1373 latiem) uz cilvēku paliek tikai sestajā vietā.

Kopumā ES struktūrfondos Latvija saņems par 465 miljoniem eiro (327 miljoniem latu) jeb 9,9% mazāk nekā pašlaik. Salīdzinājumam - arī Igaunija zaudēs 143,5 miljonus eiro (101 miljonu latu) jeb 4,1% un Lietuva - 569,5 miljonus eiro (400 miljonus latu) jeb 8,1%.

No tā dēvētajām jaunajām ES dalībvalstīm Slovēnijai no ES struktūrfondiem būs pieejams par 36,5% mazāk nekā pašreizējā plānošanas periodā, Čehijai - 30% un Ungārijai - 21%. Šīm valstīm pieejamais struktūrfondu finansējums samazināts vairāk nekā Latvijai. Savukārt Rumānijai, Slovākijai, Polijai un Bulgārijai ir paredzēts lielāks finansējums, proti, attiecīgi 10%, 10%, 6,2% un 2,9% pieaugums.

"Daļēji šādas atšķirības var skaidrot ar atšķirīgo dzīves līmeni šajās valstīs - jo augstāks iekšzemes kopprodukts uz cilvēku, jo mazāks ES struktūrfondu piešķīrums, taču šajā ES budžeta sadaļas lēmumā ir skaidri redzamas arī politiskas iezīmes. Piemēram, Itālijai kā vienīgajai no "vecajām" ES dalībvalstīm ir piešķirti lielāki fondu līdzekļi - 1,9 miljardi eiro (1,34 miljardi latu) jeb 6,5%. Arī mūsu bagātie tuvie un tālie kaimiņi Zviedrija un Īrija ir izcīnījuši sev simbolisku fondu palielinājumu," sacīja Godmanis, bilstot, ka Zviedrijai struktūrfondu finansējums pieaudzis par 1,1%, bet Īrijai par 1,6%.

Līdz ar to ekspremjers secina: lai arī, analizējot iepriekš minētos ES piešķirto finansējumu kopējos apjomus, varētu teikt , ka Latvija cīņā par struktūrfondu "noturēšanu" vismaz esošajā līmenī ir zaudējusi, tā tas patiesībā nav. Proti, svarīgāk ir ņemt vērā struktūrfondu finansējumu, rēķinot to uz vienu iedzīvotāju.

Savukārt ES lauksaimniecības maksājumi Latvijai nākamajos gados kopumā ir lielāki par 315 miljoniem eiro (221 miljonu latu), pieaugot par 768 miljoniem eiro (540 miljoniem latu) tiešmaksājumos un sarūkot par 453 miljoniem eiro (318 miljoniem latu) lauku attīstībā. EP deputāts norāda: kaut arī tiešmaksājumos Latvija ir panākusi lielāko pieaugumu par 106%, bet, ņemot vērā Igaunijas 67% pieaugumu un Lietuvas 36% pieaugumu, izlīdzinājumu ar kaimiņiem tiešmaksājumu līmenī Latvija panāks tikai 2019.gadā.

Piemēram, nākamajā gadā Lietuva, kura visvairāk konkurē ar savu lauksaimniecības produkciju Latvijas tirgū, no ES saņems par 40 eiro (28 latiem) par hektāru vairāk nekā Latvija. Turklāt šī starpība mazināsies pakāpeniski, proti, 2015.gādā tā saruks par 24%, 2016.gadā - 17%, 2017.gadā - 10% un 2018.gadā - 4%.

Kā ziņots, pēdējā brīdī papildu naudu lauku attīstībai no ES kopā ar citām 13 valstīm saņēma arī visas Baltijas valstis - Latvija 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), Igaunija 50 miljonus eiro (35 miljonus latu) un Lietuva 100 miljonus eiro (70 miljonus latu). "Ja Latvija izmantos jaunajā ES lauksaimniecības likumā paredzēto iespēju 15% no kopējās Lauku attīstības naudas "pārlikt" uz tiešmaksājumiem, tad tas tos var palielināt par 139 miljoniem eiro (98 miljoniem latu)," sacīja Godmanis. Vienlaikus viņš gan brīdina: jārēķinās, ka šādu 15% "pārlikšanu" var izmantot arī mūsu kaimiņi, neļaujot Latvijai ātrāk samazināt atšķirības tiešmaksājumu līmeņos.

Kopumā vērtējot ES līderu panākto vienošanos pirmo reizi ES vēsturē mazināt bloka budžetu, Godmanis norādīja, ka Latvijai vissvarīgākajās pozīcijās - struktūrfondu maksājumos un lauksaimniecības subsīdijās - piedzīvota visbūtiskākā naudas cirpšana, taču citos izdevumos - konkurētspējai, zinātnei un pētniecībai, ārpolitikai, iekšlietām, administrācijai - paredzēts pieaugums.

"Diemžēl Latvijai šīs pieaugošās budžeta sadaļas nav iezīmētas, un to, vai, piemēram, Baltijas dzelzceļa "Rail Baltica" projekts iegūs ES līdzfinansējumu un vai mūsu zinātnieki un pētnieki iegūs ES naudu un tamlīdzīgi, noteiks nežēlīga projektu konkurence visas ES mērogā," secina bijušais valdības vadītājs.

LETA jau ziņoja, ka 8.februārī ES Padome vienojās par ES budžeta "griestiem" 2014.-2020.gada periodam. Kopējais saistību apjoms tika noteikts 960 miljardu eiro (675 miljardu latu) apmērā, faktisko maksājumu apjoms - 908 miljardi eiro (638 miljardi latu).

EP, izmantojot veto tiesības, var apturēt dalībvalstu vadītāju politisko lēmumu, kas tika pieņemts ES līderu samitā.

Pēc ES Padomes pieņemtā lēmuma par daudzgadu budžetu tagad Padomei ir aptuveni trīs mēnešu ilgs laiks, lai sagatavotu konkrētus dokumentus par pieņemto lēmumu. Vēlāk šie dokumenti tiks nosūtīti izskatīšanai EP. EP martā varētu nākt klajā ar juridiski nesaistošu pašiniciatīvas ziņojumu, paužot savus priekšnoteikumus budžeta apstiprināšanai. Vēlāk budžetu skatīs EP Budžeta komiteja, un tad notiks balsojums plenārsēdē. Ja EP atbalstīs nākamo septiņu gadu budžetu, tas pilnīgai apstiprināšanai tiks nosūtīts uz ES Padomi. Ja EP budžetu noraidīs, tad, sākot ar 2014.gadu, ES finansējums tiks "iesaldēts" 2013.gada līmenī. Šādā gadījumā EK jānāk klajā ar jaunu finanšu perspektīvu, par kuru atkal jāspriež ES Padomei un EP.

Bloka daudzgadu budžeta apstiprināšana EP varētu saskarties ar sarežģījumiem, tam jau paužot neapmierinātību ar vēsturē pirmo ES izdevumu plāna samazinājumu.

Tiek prognozēts, ka EP balsojums par budžetu varētu notikt jūlijā.