Iecerētā izdienas pensiju sistēmas reforma krietni iekavēsies, jo labklājības ministre Ilze Viņķele ( V) lūgs valdību pagarināt koncepcijas iesniegšanas termiņu līdz 1.septembrim. Ministre secinājusi, ka nepieciešams papildu laiks un konsultācijas ar iesaistītajām arodbiedrībām, lai iegūtu konstruktīvus priekšlikumus izmaiņu sagatavošanai, informēja Labklājības ministrijas (LM).
"Labklājības ministrijas sagatavotais koncepcijas piedāvājums raisīja plašas diskusijas ar arodbiedrībām, dzirdējām vērtīgus priekšlikumus, ko iekļausim koncepcijā. Vienlaikus jāatzīst, ka ar atsevišķām arodbiedrībām sarunas nav izvērtušās tik produktīvas, kā cerēts, taču mēs vēlamies pēc iespējas visu pušu kvalitatīvu iesaistīšanos priekšlikumu izstrādē," rezumē Viņķele.
Ministre turpina uzsvērt, ka esošais sadrumstalotais izdienas pensiju regulējums ir jāsakārto, ņemot vērā gan izmaiņas darba tirgū un profesiju specifikā, gan novecojušo izdienas pensiju piešķiršanas kritērijus, kā arī solidaritātes principu ar pensionāriem, kuru vidējais pensionēšanās vecums no 2014.gada tiks pakāpeniski celts.
Jau ziņots, ka Labklājības ministrija iepriekš līdz 1.martam plānoja sagatavot priekšlikumus izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanai, piemēram, izvērtējot šīs pensijas vecuma palielināšanu un nozares, kurās šādas pensijas turpmāk piešķiramas.
LM norāda, ka pašlaik izdienas pensiju sistēmas galvenā problēma ir zemais pensionēšanas vecums, kas nav mainījies kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigām. Tāpat pastāvot nepamatotas atšķirības un nepilnības izdienas pensiju piešķiršanas kritērijos, savukārt izdienas pensiju tiesības ir nodrošinātas jomās, kas mūsdienās neatbilst sākotnējam izdienas pensiju mērķim. Turklāt pēc vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanas, nodrošinot solidāru attieksmi pret Latvijas iedzīvotājiem, aktuāls ir arī jautājums par vecumu, kurā tiek piešķirta izdienas pensija, norāda ministrija.
Pēc LM aplēsēm, šobrīd Latvijā liela daļa izdienas pensijas saņēmēju, kuri nav sasnieguši 62 gadu vecumu, turpina strādāt. Piemēram, 95% no iekšlietu iestāžu darbiniekiem, kuriem piešķirta izdienas pensija, nav sasnieguši 62 gadu vecumu, un no viņiem 62% turpina strādāt arī pēc izdienas pensijas piešķiršanas. Līdzīga situācija esot ar kultūras darbiniekiem, no kuriem 60% turpina strādāt pēc izdienas pensijas piešķiršanas.
Šīs ieceres izraisīja skaļus iebildumus. Piemēram, kultūras darbinieki solīja "barikādes" un vērienīgus protestus, bet ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pieļāva, ka reformas rezultātā darbu varētu atstāt 90 pieredzējuši prokurori.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
