Ceturtā daļa (25%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem domā, ka Latvijas valdība un Latvijas amatpersonas ir darījušas visu nepieciešamo, lai panāktu Latvijai pozitīvāko rezultātu ES budžetā (4% - noteikti jā; 21% - drīzāk jā). Latvijas valdības un amatpersonu paveikto biežāk atzinīgi vērtē cilvēki, kas pašlaik mācās, pensionāri un Vidzemes iedzīvotāji.
Pretējās domās ir vairāk nekā puse (61%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas valdība un Latvijas amatpersonas nav darījušas visu nepieciešamo, lai panāktu Latvijai pozitīvāko rezultātu ES budžetā (22% - noteikti nē; 39% - drīzāk nē). Latvijas valdības un amatpersonu veikumu ES daudzgadu budžeta kontekstā salīdzinoši biežāk negatīvi vērtē cittautieši.
14% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Jau ziņots, ka pēc 8.februārī ES līderu panāktās vienošanās nākamajā plānošanas periodā kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardi latu), bet Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa. Pašlaik Latvijas zemnieki saņem 96 eiro par hektāru, taču līdz 2020.gadam tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem būs zemākie ES.
Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildu 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), ko varētu izmaksāt arī kā tiešmaksājumus.
Latvija no 2014. - 2020.gadu ES daudzgadu budžetā no fondu finansējuma varēs izmantot 4,913 miljardus eiro (3,43 miljardus latu), kas ir par aptuveni 707 miljoniem eiro (495 miljoni latu) vairāk nekā sākotnēji piedāvājusi Eiropas Komisija (EK) Salīdzinājumam, šajā plānošanas periodā Latvijai no ES fondiem garantēti ir pieejami kopumā 4,68 miljardi eiro (3,2 miljardi latu).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
