Izglītības un zinātnes ministrija ar augstskolām jau gandrīz gadu strīdas par augstskolu studiju programmu kvalitāti un to, vai AIP izvērtējums ir korekts, vai ir jāizmanto alternatīvas. No izvērtējuma atkarīgi augstskolu budžeti, jo izglītības ministrs Roberts Ķīlis piedāvā nekvalitatīvas programmas no valsts maka nefinansēt.
"Ar katru brīdi kļūst grūtāk saprast, kā to [programmu akreditāciju] legāli korektā veidā, ar minimāliem riskiem par pārsūdzībām vai apelācijām, vispār var ieviest. Šobrīd manā ieskatā vienīgais pareizais risinājums ir šos Eiropas sociālā fonda projekta ietvaros iegūtos vērtējumus pa taisno izmantot. Tādus, kādi tie ir. Kopā ar augstskolu dotajiem komentāriem, precizējumiem," paudis Vētra.
Viņš klāstījis, ka augstskolu viedokļus var izskatīt akreditācijas komisijai un lemt par studiju virzienu akreditēšanu. Ja nevar pieņemt lēmumu, ja akreditācijas komisija konstatē, ka informācijas trūkst, tikai tad var sākt domāt, vai izmantot ārvalstu ekspertu pilnvaroto institūciju, skaidrojis AIP vadītājs.
Savukārt IZM piedāvājums izmantot studiju programmu novērtējumu tikai daļēji Vētra uzskata par pilnīgu strupceļu, kas "draud ar krahu visai akreditācijas sistēmai". "Jo tas nozīmē, ka ir jāizstrādā un juridiski jāapstiprina jauna sistēma. Un tas būs augonis ar nebeidzamām apelācijām. Plus finansiāli zaudējumi," laikrakstam paudis Vētra.
Jau vēstīts, ka, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ir paziņojis, ka AIP varētu būt pašrocīgi labojusi un tādējādi viltojusi ārzemju ekspertu veikto augstskolu studiju programmu novērtējumu. Savukārt AIP vadītājs Jānis Vētra noliedz, ka AIP būtu viltojusi ekspertu vērtējuma datus par Latvijas augstskolu studiju programmu kvalitāti, un izskanējušo informāciju uzskata par nepatiesu.
Ķīlis arī ir izteicies, ka pastāv nopietna varbūtība, ka saistībā ar iespējamo datu viltošanu būs jāatdod AIP īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" ieguldītie līdzekļi - aptuveni viens miljons latu.
Lai arī auditā atklāti, iespējams, krimināli sodāmi Augstākās izglītības padomes vadībā notikušā studiju programmu izvērtējuma procesa pārkāpumi, tā rezultātus tomēr daļēji varētu izmantot ar nolūku ietaupīt gan naudu, gan laiku, kas būtu vajadzīgi jauna novērtējuma organizēšanai.
Šis būs viens no iespējamiem scenārijiem, ko Izglītības un zinātnes ministrija(IZM) piedāvās uz nākamās nedēļas valdības sēdi.
Augstākās izglītības padome (AIP) izvērtēja visu Latvijas augstskolu piedāvātās studiju programmas un atzina, ka 55 no gandrīz 900 studiju programmām ir nekvalitatīvas. Savukārt IZM šī novērtējuma rezultātus apšaubīja, nodēvēja tos par nekvalitatīviem, un sāka alternatīvu studiju programmu izvērtējumu. Ministrijas pētījuma rezultāti liecināja, kanekvalitatīvu studiju programmu kopumā ir daudz vairāk - 183.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
