Tiesībsargs prasa valdībai risinājumu minimālo algu saņēmēju ienākumu palielināšanai  (4)

"Valdības apņēmībai mazināt sociālo atstumtību un vēlmei veicināt iedzīvotāju labklājību ir jābūt reālai, nevis deklaratīvai," pauž tiesībsargs Juris Jansons.

Valdība otrdien skatīs atbildes projektu tiesībsargam, liecina valdības darba kārtība.

Tiesībsargs uzsver, ka pēc nodokļu samaksas no minimālās algas iedzīvotāja iztikai paliek 144 lati. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati savukārt liecina, ka iztikas minimums janvārī bija 175,46 lati.

Tiesībsargs saņem daudz iedzīvotāju jautājumus, kā izdzīvot no minimālās darba algas, kas pašlaik ir 200 latu apmērā. Iedzīvotāji norāda, ka situācija, kurā strādājošam, darbspējīgam iedzīvotājam jālūdz palīdzība minimālo ikdienas vajadzību nodrošināšanai ir bezcerīga, pazemojoša un cilvēka cieņu aizskaroša. Tiesībsargs uzskata, ka valstij ir pienākums noteikt tādu minimālo algu, kas, pirmkārt, atbilst darbinieka ieguldījumam un, otrkārt, ir pietiekama viņa un ģimenes locekļu minimālo vajadzību apmierināšanai.

Valdība uzskata, ka tiesībsarga aicinājuma – trīs mēnešu laikā lemt par grozījumiem normatīvajos aktos, kas iespējami ātrākā periodā nodrošinātu strādājošiem, kas saņem valsts noteikto minimālo algu, saņemt tādu ienākumu, kas sasniedz vismaz CSP aprēķinātā iztikas minimuma patēriņa groza apmēru – izpilde nespēs pilnībā risināt problēmu.

Valdība norāda, ka minimālā mēneša darba alga ir instruments mazāk kvalificēto darbu veicēju aizsardzībai, nevienlīdzības mazināšanai, nodrošinot zināmu solidaritāti starp produktīvāku un mazāk produktīvu darbinieku grupām, un vienlaicīgi tā darbojas arī kā kopējā pieprasījuma uzturētājs. Tomēr jāņem vērā tas, ka minimālās mēneša darba algas pārāk augsts līmenis vai straujš kāpums var izraisīt bezdarbu aizsargājamajā darbinieku kategorijā, jo īpaši mazajos un mikrouzņēmumos. Turklāt būtiski tas var skart tieši Latvijas reģionos nodarbinātos.

Atbildes vēstulē Ministru kabinets arī norāda, ka vēl vairāk varētu samazināties Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto vienkāršo profesiju vakanču skaits, kā arī šādu darbavietu skaits valstī kopumā kristies, izraisot strukturālā bezdarba pieaugumu.

"Jāņem vērā arī tas apstāklis, ka, būtiski paaugstinot minimālo mēneša darba algu, varētu rasties situācija, kad darbiniekiem ar dažādu profesionālo kvalifikāciju tiek noteikts vienāds atalgojums. Šādas situācijas veidošanās var pazemināt darbinieku motivāciju, kā arī radīt papildus ēnu ekonomikas un emigrācijas risku. Tieši tādēļ minimālās algas celšana ir sabalansējama ar darba devēju iespējām, jo īpaši privātajā sektorā," uzsver valdība.

Valdības uzskata, ka no darba tirgus viedokļa atbilstošāk ir izskatīt iespējas palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmēru. Tāpat minimālās mēneša neto darba algas pieaugums ir iespējams, piemēram, ja paaugstina gan minimālo mēneša bruto darba algu, gan neapliekamo minimumu. "Tomēr, kā jau tika minēts iepriekš, minimālās algas palielinājums var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz uzņēmējdarbību, pasliktinot Latvijas eksportētāju konkurētspēju un palielinot bezdarba risku, kā dēļ darbspējīgi iedzīvotāji var vispār zaudēt vai neiegūt pastāvīgu darba ienākumu avotu. Tādēļ te svarīgi diskutēt arī par sociālā dialoga lomu un sociālo partneru atbildību un iespējām veicināt algu pieaugumu visām darbinieku kategorijām, ievērojot produktivitātes pieaugumu, jo minimālā alga, kā iepriekš minēts, pamatā ir paredzēta vienkāršo profesiju veicēju aizsardzībai. Savukārt neapliekamā minimuma nozīmīgs paaugstinājums var būtiski samazināt valsts budžeta ieņēmumus, tai skaitā arī pašvaldību budžetu. Tieši tādēļ šī jautājuma risināšanai nepieciešams nodrošināt sabalansētu pieeju," vēstulē uzsver valdība.

Ņemot vērā to, ka nodokļu sloga mazināšana, it īpaši zemo algu saņēmējiem, ir valdības prioritāte, 2014.gada budžeta procesa ietvaros tiks skatīti priekšlikumi par neapliekamā minimuma, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošām personām pārskatīšanu.

Valdība arī norāda, ka CSP aprēķinātais iztikas minimuma patēriņa groza sastāvs ir novecojis, jo tiek aprēķināts pēc 1991.gada metodikas, līdz ar to tas neatspoguļo reālās vajadzības atbilstoši esošajai sociālekonomiskajai situācijai. Ja tiek saglabātas iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtības vai izmaiņu tendenču aprēķini, tad tā saturs ir regulāri jāizvērtē un vajadzības gadījumā jāatjauno.

Finanšu ministrija (FM) piedāvā nākamajā gadā celt minimālo algu līdz 225 latiem jeb 320 eiro. FM arī rosina 2014.gadā atvieglojumu par apgādībā esošu personu palielināt līdz 98 latiem jeb 140 eiro mēnesī, savukārt neapliekamo minimumu piedāvāts diferencēt – mazajām algām to palielināt līdz 84 latiem jeb 120 eiro mēnesī, bet lielākajām algām to saglabāt 45 latu apmērā, kā tas ir jau pašlaik.