Šajā novērošanas programmā kā raidošā antena darbojās Ukrainas Nacionālās kosmosa aģentūras Nacionālās kosmisko aparātu vadības un izmēģinājumu centra Eipatorijas planētu lokators RT-70, bet kā uztverošās antenas - antena RT-32 Irbenē un Itālijas nacionālā Astrofizikas institūta Radioastronomijas institūta antena Medičinā, Itālijā.
Rezultātu pirmapstrāde notika VSRC un Krievijas Zinātniski pētnieciskajā radiofizikas institūtā nākamajās dienās pēc veiktajiem novērojumiem, un tie parādījuši, ka no asteroīda atstarotais signāls tiešām ir iegūts. Pašlaik novērojuma rezultāti tiek apstrādāti, izmantojot speciālas datu apstrādes metodes, jo no asteroīda atstarotais signāls ir diezgan vājš. Mērījumu rezultāti kopā ar citās observatorijās veiktajiem pētījumiem tiks izmantoti, lai precizētu asteroīda 2012 DA14 orbītu. Tomēr jau pašlaik ir noskaidrots, ka Zemes gravitācijas spēka ietekmē asteroīda orbīta ir stipri mainījusies un vismaz tuvākajā laikā tas tik tuvu Zemei vairs nepienāks, norādīja Šmelds.
Veiktie novērojumi apliecina, ka Irbenes radioteleskopa antena RT-32 jau tagad spēj piedalīties augsta līmeņa zinātnes un visas pasaules sabiedrību interesējošos pētījumos, norādīja Šmelds. Pašlaik notiek vērienīgi šī radioteleskopa modernizēšanas darbi, un turpmāk tā ieguldījums zinātnē būs vēl lielāks.
Ņemot vērā, ka asteroīdi ir salīdzinoši mazi un pārāk tālu no Zemes, astronomi tiem seko ar optisko teleskopu palīdzību. Tikai retos gadījumos, kad asteroīds nonāk pietiekami tuvu Zemei, tiek lietota radiolokācijas metode, lai būtu iespējams precizēt ne tikai asteroīda koordinātes, bet arī tā ātrumu. Līdz ar to daudz precīzāk iespējams prognozēt tā tālāko kustību un iespējamo sadursmes risku ar Zemi, jo lielu debess ķermeņu tuvumā tā orbītas raksturlielums var būtiski mainīties.
Jau ziņots, ka neilgi pirms asteroīda palidošanas garām Zemei netālu no Čeļabinskas Krievijā nokrita, pēc speciālistu aplēsēm, divas reizes mazāks meteorīts nekā asteroīds 2012 DA14. Šmelds akcentēja, ka radītais gaisa triecienvilnis, meteorītam esot gaisā, var nodarīt lielus postījumus, īpaši, ja paralēli tam notiek meteorīta sadalīšanās un sprādziens, kā tas bija Čeļabinskas gadījumā. Tieši šādi iespējamie postījumi ir iemesls, kāpēc astronomi novēro Zemes tuvumā riņķojošos asteroīdus, norādīja Šmelds.