Deputāti: sabiedrībai jāskaidro nepieciešamība būvēt jaunus cietumus  (34)

Kopumā Tieslietu ministrija Latvijā nākamo gadu laikā plānojusi pašreizējo 12 ieslodzījuma vietu vietā izveidot sešus jauna tipa cietumus, kuros sodu varēs izciest dažāda smaguma režīma ieslodzītie. Tajos būs nodrošināta arī ieslodzīto resocializācija, savukārt cietumu ekspluatācijas izmaksas būs zemākas, salīdzinot ar pašreizējām.

Deputāts Dzintars Rasnačs sēdē norādīja, ka sabiedrība valstij pārmet rūpju trūkumu par sociāli mazaizsargātām grupām, bet tā redz, ka nauda tiek dota jaunu cietumu būvniecībai.

Savukārt deputāts Aleksejs Loskutovs ("Vienotība") pastāstīja, ka sabiedrībai jāizskaidro jaunās cietumu infrastruktūras izveides nepieciešamība, tostarp sabiedrība jāinformē par naudas summām, kas no valsts budžeta jātērē ik gadu esošo cietumu uzlabošanai, kuros aizvien netiek nodrošināti Eiropas Savienības prasībām atbilstoši ieslodzīto turēšanas apstākļi. Pēc Loskutova domām, sabiedrība arī jāinformē par kompensāciju apmēru, ko Eiropas Cilvēktiesību tiesa piespriež Latvijai izmaksāt ieslodzītajiem par pārkāpumiem, kuri pieļauti ieslodzījuma vietu sliktā stāvokļa dēļ.

TM pārstāve Laila Medina deputātiem sacīja, ka, izvērtējot ieslodzījuma vietu nekustamos īpašumus un citus aspektus, TM uzskata, ka pirmais jaunā tipa cietums jābūvē Olaines cietuma teritorijā, jo tas atrodas pietiekami tuvu Rīgai, kas ļaus nodrošināt ātru ieslodzīto nogādāšanu uz tiesu. Uz Olaines cietumu plānots arī pārvietot daļu no Rīgā izvietotajiem ieslodzītajiem. Olaines cietuma kompleksā ir pietiekami liela brīvā teritorija, kā arī iespējas iegūt valsts īpašumā cietumam pieguļošo teritoriju.

Viņa uzsvēra, ka iepriekš izraudzītais ieslodzījuma vietu attīstības veids - esošo cietumu renovācija un papildu korpusu celtniecība - izrādījies nepiemērots.

Deputāti interesējās, kas pēc jaunās ieslodzījumu vietu sistēmas attīstības notiks ar līdzšinējiem atklātā tipa cietumiem, tostarp Vecumnieku atklātā tipa cietumu. Piemēram, Rasnačs piedāvāja šāda tipa cietumu izvietot bijušajā Skrundas militārajā pilsētiņā.

Uz šo ierosinājumu TM pārstāve gan atbildēja, ka ministrijas virzītā cietumu attīstības koncepcija ieslodzījuma vietas plāno izvietot lielajās pilsētās, no kurām ieslodzītos ir vieglāk nogādāt uz tiesu.

Šā gada valsts budžetā cietumu izveides koncepcijai piešķirti 160 tūkstoši latu, kas tiks izmantoti, lai gatavotos cietuma projektēšanas iepirkumam. Jaunā Olaines cietuma būvniecība tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Tā izmaksas varētu būt 55,5 miljoni latu. TM iecerējusi, ka Olainē varētu būvēt tādu pašu cietumu kā Viru pilsētā Igaunijā, pārņemot kaimiņvalsts būvprojektu.

Valdība ir atbalstījusi TM izstrādāto cietumu infrastruktūras attīstības koncepcijas ietvaru. Tā nepieciešama, jo esošā ieslodzījuma vietu infrastruktūra ir novecojusi un nav piemērota mūsdienīgas notiesāto resocializācijas programmas nodrošināšanai un viņu nodarbinātības veicināšanai. Uzlabojot cietumu infrastruktūru, tiks samazināts sabiedrības apdraudējums, ko pašlaik rada nedrošā ieslodzījuma vietu sistēma.

Ieslodzīto skaits Latvijā pēdējos desmit gados ir bijis mainīgs, taču pēdējā laikā vērojamas samazinājuma tendences. Pēc TM uzskata, līdz 2020.gadam ieslodzīto skaits samazināsies par 30% un būs aptuveni 4500 ieslodzīto, ja vien nenotiks kardinālas sodu politikas izmaiņas. Pērn Latvijas cietumos bija ieslodzīti 6123 cilvēki, no tiem 4190 notiesātie un 1933 apcietinātie.