Jau vairāki konkursa komisijas izbrāķētie pretendenti uz Latvijas Televīzijas vadītāja amatu paziņojuši, ka apstrīd tā norisi, turklāt žurnālists un producents Juris Millers pat apsolījis, ka "nodarbosies ar blēdīgā konkursa atmaskošanu publiskajā telpā", trešdien raksta "Neatkarīgā".
Milleru personīgi dziļi esot aizvainojusi padomes ieliktā nulle pieredzes vērtējumā nepamanītās izglītības priekšrocības un darbs laikraksta galvenā redaktora amatā. "Šis jau ir reāls goda un cieņas aizskārums," norādījis Millers.
Vēl viens "konkursa neveiksminieks" - režisors Jānis Rušenieks, uzskata, ka televīzijas vadības atlases process tiek apzināti virzīts, lai uzvarētu pašreizējai politiskajai varai vēlamas personas. Tālab viņš par savu mērķi nospraudis konkursa apturēšanu un tagadējās NEPLP padzīšanu.
Jau ziņots, ka bijušais "Sabiedrības par atklātību Delna" vadītājs Putnis administratīvajā tiesā apstrīdējis Latvijas Televīzijas valdes atlases konkursu, kurā viņš ''izbrāķēts" jau pirmajā atlasē.
Putnis paziņojumā presei norādīja, ka tiesāsies par procedūru, kādā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) meklē jaunos LTV valdes locekļus. Pieteikumā tiesai Putnis kritizē NEPLP par virkni procesuālu pārkāpumu, kas padarot neiespējamu godīgu un vienlīdzīgu kandidātu atlasi.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome jau atklājusi kandidātus uz Latvijas Televīzijas valdi.
Uz LTV valdes priekšsēdētāja amatu kandidē Ivars Belte, Ginta Krivma un Rolands Tjarve, uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos - Patriks Grīva, Sergejs Ņesterovs un Jana Semjonova, bet uz valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos kandidē Uģis Mālmanis un Māris Skujiņš.
Otrajā kārtā bija izvirzīti deviņi kandidāti, uz katru no amatiem trīs, bet viens no turpmākas dalības konkursā atteicās, informē padomes pārstāve Sanita Blomniece.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
