Pētījums: Latvijā ģimenes par pārtiku maksā vairāk, nekā Lietuvā un Igaunijā  (96)

Ņemot vērā vidējās algas atšķirības katrā valstī, ģimene ar diviem strādājošiem pārtikas izdevumiem Latvijā tērē aptuveni trešo daļu algas, kamēr Igaunijā - tikai piekto daļu.

Vairāk nekā trešo daļu no Baltijas valstu mājsaimniecību pārtikas groza izmaksām veido gaļas un zivju produkti.  Šo pārtikas produktu grupa četru cilvēku ģimenei Igaunijā ik mēnesi izmaksā 85 latus jeb 40% no pārtikas groza kopējām izmaksām, Latvijā  - 77 latus jeb 34% un Lietuvā - 69 latus jeb 35%.

Visaugstākās svaigas gaļas un zivju cenas ir Igaunijā, piemēram, vidējā cūkgaļas cena Igaunijas veikalos ir 3,45 lati, kamēr Latvijā tā ir 3,17 lati un Lietuvā - 2,67 lati par vienu kilogramu.

Otra izdevumos apjomīgākā pārtikas produktu grupa ir maize un graudaugi. Tā pati ģimene Igaunijā šiem pārtikas produktiem tērētu 32 latus jeb 15% no pārtikas groza kopējām izmaksām, kamēr Lietuvā - 34 latus jeb 17%, bet Latvijā - 37 latus, jeb 16%.

Teju visi produkti šajā pārtikas grupā  - rupjmaize, makaroni, rīsi, auzu pārslas, griķi, manna, milti - visdārgākie ir Latvijā, izņemot baltmaizi, par ko visvairāk maksā ģimenes Lietuvā -  1,27 latus kilogramā. Salīdzinājumam - Latvijā tas izmaksā 1,13 latus kilogramā un  0,92 latus kilogramā Igaunijā.

Arī par piena produktiem, dārzeņiem un taukvielām Latvijā dzīvojoša četru cilvēku ģimene maksā visvairāk. Savukārt pārtikas grozā iekļauto augļu izmaksas Latvijā un Igaunijā ir praktiski vienādas - 25 lati mēnesī, Lietuvā - 22 lati mēnesī.

Pētījumā secināts, ka ietaupīt izdevumus pārtikai, nemazinot tās uzturvērtību, iespējams, izvēloties īpašo piedāvājumu produktus veikalos. Kaut arī pārtikas groza izmaksas Latvijā ir visaugstākās, vienlaikus Latvijas patērētājiem ir vislielākās iespējas ietaupīt, izmantojot atlaides un īpašos piedāvājumus - ietaupījums līdz pat 14% jeb 31 latam no pārtikas groza izmaksām.

Lietuvā šādi ietaupījumi sasniegtu 8% jeb 16 latus no pārtikas budžeta, savukārt Igaunijā - ne vairāk kā 3%, kas atbilst 6 latiem.

Ņemot vērā atlaižu sniegto ietaupījumu, par dārgāko kļūtu Igaunijas pārtikas grozs. Proti, Igaunijā izmaksas kristos līdz 208 latiem, kamēr Latvijā tās būtu vēl par 7% zemākas, jeb 193 lati mēnesī. Lietuva saglabā stabilu lētākā pārtikas groza pozīciju - 180 lati mēnesī.

„Šāds pētījums Baltijas mērogā veikts pirmo reizi, tam ierosmi devusi pārtikas izdevumu nozīmīgā loma mājsaimniecību budžetā. Eurostat dati liecina, ka izdevumi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem Baltijas valstīs pārsniedz 20% mājsaimniecību tēriņos. Tā ir nozīmīga izdevumu daļa, kas ģimenei liek rūpīgi sekot līdzi šiem tēriņiem un izdevumus sabalansēt ar ienākumiem," skaidro "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta direktore Latvijā Adriāna Kauliņa.

„Pētījuma rezultāti apliecina, ka pārtikas precēm piedāvātās atlaides var ievērojami samazināt mājsaimniecību budžeta izdevumus", norāda Kauliņa, piebilstot, ka vienlīdz liela nozīme izdevumu samazināšanā ir atbildīgai un prasmīgai saimniekošanai, izvairoties no neapēstās pārtikas nonākšanas atkritumos. Ēdienkartes un pirkumu plānošana, iepirkšanās pēc saraksta - šie ir lietderīgi ieradumi, kas neļaus nopirkt neko lieku.

Cenu pētījuma mērķis bija salīdzināt izdevumus pārtikai ģimenei Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, izveidojot vienotu pārtikas grozu un apsekojot cenas pārtikas grozā iekļautajiem produktiem. Pētījuma ietvaros definētais pārtikas grozs ir veidots, pamatojoties uz Igaunijas Uzturzinātņu asociācijas un Zviedrijas Nacionālā pārtikas dienesta normatīvajām metodēm, nodrošina nepieciešamās uzturvielas un atbilst Baltijas valstu iedzīvotāju ēšanas paradumiem. Datus par pārtikas grozā iekļauto produktu cenām 2013. gada janvārī apkopoja tirgus pētījumu kompānija "Nielsen", fiksējot produktu pamatcenas un īpašo piedāvājumu cenas Baltijas valstu galvaspilsētu lielveikalos, kas nodrošina lielāko mazumtirdzniecības apgrozījumu.