Sabiedrības garīgo veselību grib uzlabot ar mobilajām psihiatriskās palīdzības brigādēm  (34)

VM valsts sekretāra vietniece stratēģiskās plānošanas un finanšu jautājumos Daina Mūrmane - Umbraško portālam "Delfi" sacīja, ka mobilajās psihiatriskās palīdzības brigādēs būs vairāki speciālisti, ne tikai mediķis, bet arī, piemēram, sociālais darbinieks, un viņi nodrošinās pacientam aprūpi pēc viņa izrakstīšanas no slimnīcas, apciemojot viņu vienu vai vairākas reizes dzīvesvietā. Tomēr, lai šo pakalpojumu nodrošinātu, būtu vajadzīgs pilnvērtīgi sadarboties ar pašvaldībām, jo bez pašvaldību atbalsta šo pakalpojumu ieviest nebūšot iespējams.

VM mērķis ir panākt, lai tie pacienti, kas patlaban ārstējas slimnīcās, varētu vai nu atgriezties ģimenēs, vai arī dzīvot patstāvīgāku dzīvi pusceļa mājās un grupu mājās.

Pagaidām vēl nav zināms, kurās pilsētās kā pirmajās varētu sākt strādāt šīs mobilās psihiatriskās palīdzības brigādes, tāpat vēl nav skaidri zināms, kad tas varētu notikt. Paredzams, ka pilotprojektu veidā jaunais pakalpojums vispirms tiks ieviests tajās pilsētās, kurās ir psihoneiroloģiskās slimnīcas.

Mūrmane - Umbraško pieļāva, ka tas varētu notikt 2014.gada sākumā, kā arī pastāstīja, ka Nacionālajā attīstības plānā VM ir "iezīmēti" vairāki miljoni latu psiholoģiskās atbalsta pasākumiem un šo pasākumu ietvaros daļa naudas varētu tikt novirzīta arī jaunā pakalpojuma attīstīšanai. Arī precīzas šī pakalpojuma izmaksas vēl nav aplēstas.

VM pārstāvji trešdien Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputātus informēja par ministrijas plānotājiem darbiem, lai uzlabotu sabiedrības garīgo veselību un informēja, ka Rīgā un Daugavpilī ir izveidoti garīgās veselības ambulatorie centri, tāpat plānots arī veidot jau minētās pusceļa mājas un grupu mājas psihoneiroloģisko slimnīcu pacientiem, kā arī ieviest mobilās psihiatriskās palīdzības brigādes, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienestā.

 Saeimas sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča uzskata, ka garīgās veselības jomā atzinīgi jāvērtē iniciatīvas, kas vērstas uz stacionārai palīdzībai alternatīvu aprūpes formu ieviešanu, jo nebūt ne visiem pacientiem ir nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, un arī valstij pakalpojumi ārpus slimnīcām izmaksās lētāk.

Viņas skatījumā gan deputātus bažīgus darīja atsevišķu pasākumu lēnie tempi, kā arī psihoneiroloģisko slimnīcu uzņemtās lielās kredītsaistības.

Deputāti trešdien noskaidrojuši, ka kopš 2006.gada būtiski līdzekļi ieguldīti sešu psihoneiroloģisko slimnīcu infrastruktūrā. Lai arī tas ir būtisks ieguvums slimnīcām un pacientiem, nauda gandrīz pilnībā ņemta kredītā uz valsts galvojuma, un nedzēstais saistību apjoms joprojām veido 29 miljonus latu.

"Šeit saskatām bīstamību, jo, tiklīdz slimnīcas vairs nespēs maksāt parādu, tā kļūs par valsts budžeta problēmu, kā jau to ne vienreiz vien esam pieredzējuši," bažījas Barča.

 Savukārt deputāts Andrejs Klementjevs (SC) interesējies, kādēļ slimnīcu modernizācijai lielākā mērā nav piesaistīts Eiropas fondu finansējums, un aicinājis nepieļaut situāciju, ka parāda dzēšana notiek uz slimnīcu pacientu rēķina.

Deputāti vienojušies jautājumu par psihoneiroloģisko slimnīcu finansiālo situāciju analizēt atsevišķā tikai šim jautājumam veltītā sēdē.

 Deputāte Elīna Siliņa sēdē norādījusi uz augsto pašnāvību īpatsvaru skolēnu vidū un paudusi bažas, ka ministrija tikai nākamgad plāno izstrādāt metodiskos norādījumus skolu psihologiem darbam ar bērniem, kuriem ir garīga rakstura, uzvedības vai emocionāli traucējumi. Viņa interesējusies, vai tie būs tikai ieteikumi, vai arī plānots organizēt reālu sadarbību starp skolu speciālistiem un mediķiem, lai laikus atklātu un novērstu problēmas un glābtu bērnu dzīvības.

Deputāts Andris Bērziņš (ZZS) sēdē paudis neizpratni, ka valsts neapmaksā psihoterapeita pakalpojumus bērniem, norādot, ka daudzi šo dārgo speciālistu palīdzību nespēj apmaksāt paši, un tādējādi tiek ielaistas problēmas, kas valstij pēc tam izmaksā vēl vairāk.

Komisija turpinās diskusiju par sabiedrības garīgās veselības attīstību un marta vidū dosies izbraukuma sēdē Tiesībsarga birojā, kā arī vērtēt aktuālo situāciju Labklājības ministrijas pārraudzībā esošajos valsts sociālās aprūpes centros cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem.

Jau vēstīts, ka pērn sabiedrību satricināja notikumi Rīgā, kad kāds vīrietis nolēca no Vanšu tilta smailes, bet citam "tilta iekarotājam" ar tiesas lēmumu piemērota piespiedu ārstēšanās psihiatriskajā slimnīcā.

Savukārt bažas par situāciju sociālās aprūpes centros cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem uzmanību šā gada sākumā pievērsis tiesībsargs Juris Jansons, bažījoties, ka pacienti šajās iestādēs tiek pārlieku sazāļoti, proti, viņu rehabilitācija bieži vien tiek aizstāta ar pārmērīgu zāļu lietošanu, kas nemaz neatbilst viņu slimību ārstēšanai un neveicina atgriešanu sabiedrībā.