Daļa no Latvijas ievēlētajiem EP deputātiem jau izšķīrušies, kā balsos par ES budžetu  (6)

Striktu viedokli balsot pret bloka nākamo septiņu gadu budžetu, par kuru februārī vienojās ES līderi, ieņēmuši trīs deputāti - Alfrēds Rubiks (SC), kurš EP pārstāv Eiropas Apvienoto kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālo grupu, Aleksandrs Mirskis ("Alternative"), kurš Briselē pieslējies Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupai, un Tatjana Ždanoka (PCTVL), kura strādā Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā.

Rubiks skaidro, ka balsos pret budžetu, jo tas nerisina bezdarba problēmas, turpina nevienlīdzību lauksaimnieku vidū, kā arī nav vērsts uz daudzo sociālo problēmu risināšanu. "ES 116 miljoni cilvēku dzīvo nabadzībā, un šis budžets viņu problēmas nerisina," uzsver Rubiks. Mirskis ir pārliecināts, ka Eiropadomes vienošanās par nākamo finanšu perspektīvu neatbilst Latvijas interesēm.

"Kopējā bilance salīdzinājumā ar mūsu kaimiņiem Lietuvu un Igauniju ir negatīva," vērtē politiķis, bilstot, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), lai arī strādājis, darbu nav paveicis līdz galam, nav bijis pietiekami uzstājīgs un izlēmīgs. Ždanoka apgalvo, ka viņas Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa ir ieņēmusi stingru "nē" pozīciju pret ES līderu panākto vienošanos par daudzgadu budžetu. Patlaban grupa gan vēl domā, kā balsot par EP marta rezolūciju, par kurā iekļautajiem kompromisiem patlaban vienojas EP politiskās grupas.

Pretējs viedoklis par balsojumu ir Robertam Zīlem (VL-TB//LNNK) un Kārlim Šadurskim (V) - viņi izšķīrušies budžetu 2014.-2020.gadam atbalstīt.

Zīle, kurš strādā Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā, norāda, ka ir jāatbalsta starp dalībvalstīm panāktā vienošanās, jo arī Latvijas premjers publiski atzinis, ka panāktais rezultāts no Latvijas viedokļa esot labs. Vienlaikus EP deputāts atbalsta, ka sarunās varētu tikt panākts zināms kompromiss starp Padomi un EP, piemēram, budžeta pārskatīšana termiņa vidū vai zināma elastīguma panākšana, lai neizlietotos līdzekļus varētu pārnest no vienas budžeta sadaļas uz citām un tamlīdzīgi. Lai arī budžets Latvijas interesēm tiešmaksājumos un kohēzijā nav ideāls, mūsu valstij daudz neizdevīgāk būtu, ja budžetu neapstiprinātu, jo nāktos strādāt ar pēdējā gada budžetu.

Zīle kritizē Mirska un Rubika nostāju pret daudzgadu budžetu: "Te nu ir jāatzīst, ka arī no Latvijas nākušajiem komunistu un sociālistu grupu deputātiem ir tikpat populistiska pozīcija kā daudziem viņu kolēģiem EP. Man šāda nostāja nav pieņemama. Politikā diemžēl reti kad mums tiek dotas labas izvēles - parasti jāizvēlas starp sliktām vai vēl sliktākām. Šajā gadījumā sagrauts nākamais daudzgadu budžets būtu Latvijai sliktāka izvēle."

Vienīgais no premjera Dombrovska partijas "Vienotība" pārstāvjiem, kurš strādā lielākajā EP politiskajā grupā - Eiropas Tautas partijā - un ir pieņēmis lēmumu atbalstīt budžetu, ir Šadurskis. "Šajā visnotaļ taupīgajā budžetā Latvijas panāktais rezultāts ir vairāk nekā labs. Ja mums izdevās vienlaikus ar Eiropas Komisijas sākotnējā piedāvājuma samazināšanu Eiropadomē panākt, ka Latvijas "aploksnes" summārais palielinājums ir lielāks nekā 700 miljoni eiro (492 miljoni latu), tad tas ir milzīgs panākums. Protams, ka kohēzijas aploksnē gribētos labāku rezultātu, bet kopumā šis budžets ir Latvijas ieguvums, par ko varētu uzteikt visus valdības locekļus un arī EP deputātus, kuri devuši savu ieguldījumu tā sasniegšanā."

Pārējie no Latvijas ievēlētie eiroparlamentārieši vēl nav izšķīrušies, kā balsos par daudzgadu budžetu. Katram no viņiem ir savs skaidrojums, kādēļ lēmums vēl nav pieņemts.

EP deputāts Ivars Godmanis, kurš Briselē strādā Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupā, dara zināmu, ka viņa politiskā grupa, kas ir trešā lielākā EP, par balsošanu vēl nav lēmusi.

"Nav izslēgts, ka grupā domas dalīsies gan pret, gan par. Domāju, ka vēl apspriedīšos ar pārējiem Latvijas deputātiem," saka politiķis, skaidrojot, ka būtisku iespaidu uz viņa lēmumu atstās tas, vai ES Padome izpildīs savu solījumu EP 2012.gada decembrī pieņemtajā deklarācijā, ka jau šā gada pirmajā ceturksnī tiks pieņemti budžeta grozījumi, lai nomaksātu parādus par 2012.gadu. "Ja Padome no sava solījuma atteiksies, tas nozīmē, ka šis parāds pilnībā var pāriet uz jauno finanšu perspektīvu, kas pēc būtības vēl samazina naudu jaunajiem projektiem," skaidro Godmanis, bilstot, ka šajā gadījumā viņš sliektos balsot pret budžetu. Viņš norāda: ja sociālisti, zaļie un komunisti balsos pret, tad tieši viņa politiskā grupa var izšķirt rezultātu.

Lēmumu vēl nav pieņēmuši pārējie "Vienotības" un Eiropas Tautas partijas grupas deputāti. Inese Vaidere (V) saka, ka nepieciešams rūpīgi izvērtēt ES Padomes priekšlikumu, kā arī Latvijas ieguvumus un zaudējumus. "Nenoliedzami, salīdzinājumā ar sākotnējo Eiropas Komisijas piedāvājumu Latvijai ir izdevies sasniegt uzlabojumu - ES budžetam nākamajam periodam samazinoties par 8,7% jeb par aptuveni 30 miljardiem eiro (21 miljardu latu), Latvija 2014.-2020.gadu posmam ir papildus ieguvusi 707 miljonus eiro (497 miljonus latu)," saka Vaidere.

Uzskaitot visus iegūtos labumus, Vaidere norāda, ka joprojām netaisnīgs un neakceptējams ir atbalsts mūsu lauksaimniekiem. "Pilnīgi saprotu zemnieku sašutumu un piekrītu pusnopietni teiktajam, ka šādā gadījumā arī ES prasības būtu jāpilda par 42%," bilst politiķe, sakot, ka, nākamajā periodā saglabājot šādus nosacījumus, varētu tikt apdraudēta daudzu Latvijas lauksaimniecības uzņēmumu eksistence, jo tie nevarēs savus ražojumus piedāvāt ES tirgū uz vienlīdzīgas konkurences nosacījumiem. "Mans lēmums par balsojumu, kurš, visticamāk, varētu notikt vasaras sākumā, tiks pieņemts pēc piedāvājuma un delegāciju nostājas detalizētas analīzes."

Savukārt Krišjānis Kariņš (V) apgalvo, ka neredz pamatu neapmierinātībai ar it kā mazajiem piešķirtajiem līdzekļiem. "Naudas vienmēr var būt vairāk, tomēr jāapzinās, ka līdzekļu apjoms, kuru Latvija saņems, ir sasniegums," saka deputāts, uzsverot, ka būtiski ir līdzekļus gudri un saimnieciski ieguldīt. "Protams, turpināšu strādāt, lai panāktu Latvijai vēl izdevīgākus nosacījumus prioritārajās nozarēs. Skaidrība par iespēju atbalstīt budžetu būs tikai pēc EP un Eiropadomes sarunu noslēguma."

Arī Sandra Kalniete (V) nevar pateikt, kāds būs viņas balsojums, jo EP nav saņēmis oficiālu dokumentu, kā precīzi tiks sadalīti budžeta līdzekļi starp dažādām programmām. "Pašlaik mēs zinām ES Padomes politisko nostāju, bet tieši detaļas ir ļoti svarīgas. Pēc divām nedēļām plenārsēdes balsojumā es atbalstīšu EP nostāju par to, ka ES budžetam ir jāvelta pienācīgi līdzekļi, jo šī nauda tiek ieguldīta dalībvalstīs un veicina ekonomisko izaugsmi. Jo lielāks ir kopējais ES budžets, jo labākas iespējas ir Latvijai saņemt vairāk naudas reģionālajai attīstībai un lauksaimniecībai. Kad EP būs pieņēmis savu pozīciju, sāksies sarunas ar ES Padomi, kuru laikā būtu jāpanāk vienošanās," saka Kalniete, norādot, ka rūpīgi apsvērs savu balsojumu un pirms tā konsultēsies gan ar Ministru prezidentu Dombrovski, gan ar Latvijas zemniekiem.

ES dalībvalstu vadītāji 7.februāra un 8.februāra galotņu sanāksmē vienojās par budžetu, kura maksājumu solījumu apjoms ir 960 miljardi eiro (675 miljardi latu), bet faktiskie tēriņi - 908 miljardi eiro (638 miljardi latu), kas ir ievērojami mazāk, nekā sākotnēji bija ierosinājusi Eiropas Komisija.

Tagad ES līderu vienošanās jāapstiprina EP. Nākamo soli EP spers marta plenārsesijā, pieņemot rezolūciju par ES līderu februāra sākumā akceptēto budžeta variantu. EP rezolūcija kalpos par pamatu neoficiālajām sarunām ar Eiropas Komisiju un Eiropadomi par uzlabotu ES daudzgadu budžetu. Tā gala versiju EP varētu pieņemt vasarā.