Rinkēvičs: lemjot par dubultpilsonību, nedrīkst diskriminēt vienā vai otrā pasaules malā dzīvojošos cilvēkus  (48)

"Es personīgi uzskatu, ka mums ir jāpieiet maksimāli toleranti visiem Latvijas pilsoņiem neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo. Tai pašā laikā es zinu arī to, ka politiskajā spektrā ir dažādi viedokļi. Ir daudz apsvērumu, kas ir pilnīgi leģitīmi, bet man ļoti gribas cerēt, ka Saeima atradīs tādu risinājumu, kas nediskriminēs vienā vai otrā pasaules rajonā dzīvojošus Latvijas pilsoņus," uzsvēra ārlietu ministrs. Turklāt ministrs bilda, ka cilvēki, kuri varētu pretendēt uz dubultpilsonību, nedzīvo vien Krievijā, bet arī citviet austrumos, piemēram, Ķīnā, Gruzijā un Azerbaidžānā.

Kā problēmu, kas rada diskusijas par dubultpilsonības piešķiršanu visiem, nevis tikai noteiktā politiskajā areālā dzīvojošiem, ministrs raksturoja situāciju, ka dubultpilsonība pienāktos civildienestā strādājošam cilvēkam, kuram būtu piekļuve Eiropas Savienības (ES) un NATO noslēpumiem. "To nevar tā vienkārši atrisināt," atzina ministrs, bilstot, ka NATO un ES dalībvalstu pieredze šajā jautājumā radikāli atšķiras.

Tāpat problēmas, lemjot par dubultpilsonību, rodas ar aptuveni 20 000 lielo Brazīlijas latviešu kopienu, kura Latvijas teritoriju pametusi vēl cariskās Krievijas laikā un kuriem nekad nav bijusi Latvijas pilsonība, bet gan Krievijas impērijas pilsonība.

Rinkēvičs uzsvēra, ka ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem būtiski ir, lai šis jautājums pēc iespējas ātrāk tiktu atrisināts un rastos skaidrība. Vienlaikus ārlietu ministrs apzinās, ka dubultpilsonība radīs papildu slodzi ārlietu dienestam.

Kā ziņots, par normatīvā akta grozījumu saturu turpina spriest Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija. Pēc tam par to būs jālemj Saeimas Juridiskās komisijas un pēc tam paša parlamenta vairākumam.

Publiskajā telpā kā galvenie grozījumi Pilsonības likumā tiek uzsvērta iespējas došana konkrētam cilvēku lokam iegūt dubultpilsonību.