Vairākas Krievijas institūcijas pērn centušās aktīvi veicināt sabiedrībā diskusijas par Latgales atšķiršanu no pārējās Latvijas, kā arī noskaņot sabiedrību pret dalību Visaginas AES projektā, liecina Satversmes aizsardzības biroja (SAB) publiskotais 2012.gada pārskats.
Diskusijas veicinātas, organizējot atsevišķu ekspertu izteikumus par Latgales reģiona etniskajām, ekonomiskajām vai vēsturiskajām atšķirībām, un veidojot publicitāti šiem izteikumiem.
"Zīmīgi, ka Latvijas krievvalodīgo tiesību aizstāvja Aleksandra Gapoņenko grāmatas "Latgale: citas esības meklējumos" prezentāciju, kurā tika popularizēta doma par latgaļiem kā patstāvīgu tautu, kas aktualizē autonomijas nepieciešamību, Maskavā organizēja un vadīja SAB identificēts Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta virsnieks Dmitrijs Jermolajevs, par kuru SAB ir informējis iepriekšējos pārskatos," norādīts SAB pārskatā par pērno gadu.
2012. gada pirmajā pusē vairākas Krievijas institūcijas arī turpināja īstenot aktīvos pasākumus, kuru mērķis bija sabiedrības un lēmumu pieņēmēju noskaņošana pret dalību Visaginas AES projektā. Viena no organizācijām, kas īstenoja pasākumus negatīva sabiedrības viedokļa veidošanā šajā jomā bija Sanktpēterburgas sabiedrisko attiecību kompānija "Krievijas Baltijas mediju centrs". Kompānijas pārstāvji meklēja sadarbības partnerus reģionālo mediju vidū, lai sadarbībā ar tiem izvērstu pret Visaginas AES celtniecību vērstas kampaņas, vēsta SAB.
Tradicionāli Krievijas institūciju īstenotu informācijas kampaņu tematika ir mēģinājumi Latviju apsūdzēt nacisma ideju atbalstīšanā, cilvēktiesību neievērošanā, kā arī mēģinājumi Latvijai piedēvēt ekonomiskas neveiksmes, kas saistītas ar dalību Eiropas Savienībā.
SAB norāda - veidojot propagandas kampaņas, Krievijas mediji, eksperti un amatpersonas savus izteikumus nereti pamato ar dažādu nevalstisku organizāciju veidotiem faktu apkopojumiem. Savukārt šādu apkopojumu veidošanai finansējums nevalstiskajām organizācijām tiek piešķirts no Krievijas budžeta līdzekļiem tautiešu atbalstam.
SAB pārskata periodā darbu sākuši divi jauni fondi, ar kuru starpniecību Krievija oficiāli un dažkārt arī slēpti atbalsta Krievijas interesēs strādājošos aktīvistus un nevalstiskās organizācijas, izmantojot galvenokārt Krievijas valsts budžeta līdzekļus.
Ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu atbalsta un aizstāvības fonds sniedz informatīvo, organizatorisko, finansiālo un juridisko atbalstu ārpus Krievijas mītošajiem tautiešiem. Arī Latvijā 2012.gadā vairākas organizācijas, kuras publiskajā telpā ilgstoši izplata nepilnīgu un tendenciozu informāciju par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju un nepilsoņu tiesību pārkāpumiem, ir saņēmušas šī fonda finansējumu.
Savukārt Gorčakova vārdā nosauktais publiskās diplomātijas atbalsta fonds (Gorčakova fonds) kā starpnieks īsteno valsts atbalstu sabiedriskajām organizācijām, kas darbojas ārpolitikas jomā.
"Gorčakova fonds finansiāli atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir imitēt pilsoniskās sabiedrības un ekspertu atbalstu Krievijas ārpolitikai un arī iekšpolitiskajiem procesiem," norāda SAB. Gorčakova fonds finansē konferences un forumus, veido zinātniski izglītojošas programmas, kuru ietvaros ar mērķtiecīgi atlasītu auditoriju strādā Krievijai un tās ārpolitikai lojāli eksperti.
SAB izlūkošanas un pretizlūkošanas uzdevums ir identificēt slēptā vai maldinošā veidā īstenotas, pret Latviju vērstas ārvalstu aktivitātes, kas ir pretrunā ar Latvijas interesēm vai pat var radīt valsts drošības apdraudējumu. Krievijas Federācijas viens no galvenajiem ārpolitikas mērķiem ir lielvaras statusa nodrošināšana un uzturēšana starptautiskajās attiecībās.
Saskaņā ar 2013.gada februārī prezidenta apstiprināto Krievijas ārpolitikas koncepciju šī mērķa sasniegšanai attiecībās ar kaimiņvalstīm tiek izmantotas tautiešu organizācijas, "maigās varas" metodes, kā arī ideoloģizēta cīņa par vēstures jautājumu interpretāciju atbilstoši Krievijas interesēm, norāda birojā.