"Nepilsoņu kongresa" kustības aktivitātes, tostarp, vasarā paredzētās nepārstāvēto parlamenta vēlēšanas jāuztver kā Krievijas realizētās tautiešu politikas izpausme un turpinājums referendumam par krievu kā otru valsts valodu Latvijā, uzskata Drošības policija (DP).
"Nepilsoņu kongress" ir nereģistrēta kustība, kas izveidota pērnā gada 20.novembrī pēc Centrālās vēlēšanu komisijas atteikuma izsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par pilsonības piešķiršanu visiem Latvijas nepilsoņiem.
Patlaban "Nepilsoņu kongresa" interneta vietnē esot reģistrējušies vairāk nekā 1780 cilvēku. "Nepilsoņu kongresa" mērķis esot Latvijas politiskās nācijas izveidošana un nepilsoņu institūta likvidēšana ar jebkuru pieejamu likumīgu metodi.
DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa teica, ka "Nepilsoņu kongresa" kustība ir nonākusi Drošības policijas redzeslokā. "Aktivitātes, kas saistītas ar nepilsoņu problemātiku ir jāuztver kā Krievijas Federācijas tautiešu politikas izpausmes. Par to liecina tas, ka šajā kustībā ir iesaistījušies aktīvisti, kuri jau darbojās Krievijas tautiešu politikas ietvaros," uzsvēra DP pārstāve.
Tāpat organizācijas aktivitātes jāsaista ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, un tās īstenotās aktivitātes nesekmē sabiedrības saliedētību, norādīja Apse-Krūmiņa.
Otrdien kustības pārstāvji preses konferencē paziņoja par vairākām šogad paredzētām aktivitātēm.
Kustības pārstāve un Saeimas opozīcijas partijas "Saskaņas centrs" biedre Elizabete Krivcova žurnālistiem pastāstīja, ka 1.jūnijā līdz ar oficiālajām pašvaldību vēlēšanām kustība rīkos arī nepārstāvēto parlamenta vēlēšanas. Paredzēts, ka balsošana notiks gan internetā, gan arī vēlēšanu iecirkņos vairākās pilsētās. Šādas vēlēšanas tiek rīkotas arī mērķi izveidot platformu nepilsoņu institūta problēmas risinājuma izstrādāšanai. Izvēlētus nepilsoņu līderus vai pārstāvjus plānots iesaistīt "aktīvajā darbībā gan Latvijas līmenī, gan starptautiskajās organizācijās".
Nepārstāvēto parlaments centīsies sevi prezentēt kā leģitīma institūcija, kas pārstāvēs nepilsoņus un tos, kuriem šī problēma rūp, kā arī būšot lobēšanas un politiskās ietekmēšanas instruments. Divas trešdaļas no Nepārstāvēto parlamenta būšot nepilsoņi.
Vēl ar Nepārstāvēto parlamenta vēlēšanām paredzēts kopumā aktualizēt nepilsoņu problēmu Latvijā, kā arī pievērst tai starptautiskās sabiedrības uzmanību. Nepārstāvēto parlamentam uzdevums būs vienoties ar pašvaldību deputātiem par savu pārstāvju iekļaušanu komisiju un komiteju darbībā, "Nepilsoņu kongress" arī izvirzīs pārstāvi sadarbībai ar Saeimas frakcijām un darbam parlamenta komisijās.
"Nepilsoņu kongresa" rīcības plāna projekts arī paredz to, ka šī organizācija vērsīsies pie Eiropas Savienības (ES) padomes, prasot nepieļaut Latvijas prezidentūru ES 2015.gadā, jo Latvija neesot izpildījusi savas saistības par nepilsoņu institūta likvidēšanu.
Savukārt 23.martā notiks "Nepilsoņu kongresa" dibināšanas sapulce, kurā tiks pieņemts nolikums, rīcības plāns, rezolūcijas, kā arī Nepārstāvēto parlamenta vēlēšanu pamatnostādņu apspriešana un pieņemšana un pagaidu vadības apstiprināšana.
Tāpat "Nepilsoņu kongresa" rīcības plāna projektā paredzēts izveidot nepilsoņu reģionālās pārstāvniecības, organizēt diskusiju par nepieciešamību izveidot komisiju materiālo zaudējumu kompensācijai, kurus "nepilsoņi cieta no Latvijas varas 22 gadu laikā", piemēram, "mazāka sertifikātu skaita piešķiršana, atteikums ieskaitīt pensijas stāžu, amatu un profesiju ierobežojumu ieviešana".
Savukārt 18.novembrī varētu rīkot "masveida" protesta akciju, atgādinot, ka "nepilsoņu institūts nav savienojams ar Latvijas neatkarības proklamēšanas vērtībām". Paredzēts arī izveidot "Tautas lobija skolu", kuras uzdevumi būs pilsoņu un nepilsoņu iesaistīšana sabiedriskajā dzīvē, kā arī speciālistu sagatavošana, kursi būtu spējīgi "pārliecināt politiķus un žurnālistus, kas simpatizē nepilsoņiem, par nepieciešamību humāni un principiāli atrisināt nepilsoņu problēmu", teikts organizācijas rīcības plāna projektā.
Krivcova, kura ir partijas "Saskaņas centrs" (SC) biedre, skaidroja, ka šī esot viņas sabiedriskā aktivitāte, tāpat "Nepilsoņu kongresa" kustībā iesaistīti arī "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) partijas pārstāvji, kādu laiku līdzdarbojies arī Partijas "Par dzimto valodu!" partijas līderis Vladimirs Lindermans, kurš tagad gan vairāk pievērsies savas partijas veidošanai. Organizācijas finansējumu veido brīvprātīgas iemaksas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
