Atlaidīs bērnudārza direktori, kura neprot un nemācās valsts valodu  (131)

Departamenta direktora vietnieks Ivars Balamovskis ceturtdien Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē pastāstīja, ka departamentā saņemts Valsts valodas inspekcijas atzinums un pārbaudes akts par to, ka iestādes vadītājas spējas praktiski lietot latviešu valodu neatbilst līmenim, kāds norādīts viņas valodas prasmju apliecībā - nepieciešamā valodu zināšanas kategorija direktorei ir tikai formāli, taču valodas lietojums norādītajam līmenim neatbilst.

Šalajevai šī bijusi jau otrā neveiksmīgā latviešu valodas prasmju pārbaude, tāpēc Valsts valodas inspekcijas pārstāvji vērsušies departamentā ar lūgumu izvērtēt šo gadījumu, pieņemt lēmumu un par to informēt inspekciju.

Departaments pieprasījis rakstisku paskaidrojumu no iestādes vadītājas, kā arī notikusi mutiska saruna. Vadītāja skaidrojusi, ka uztraukumā un atsevišķās situācijās viņas valsts valodas lietošanas spējas pasliktinās, taču savā paskaidrojumā viņa nav norādījusi, ka šo situāciju grasītos labot, piemēram, turpinot mācīties. "Zvaniņa" direktore arī neiesniedza dokumentu, kas apliecinātu, ka viņa pašlaik apmeklētu valsts valodas kursus.

Pēc vairākām sarunām ar departamenta vadību bērnudārza "Zvaniņš" vadītāja uzrakstījusi iesniegumu, ka pēc pašas vēlēšanās vēlas atstāt bērnudārza direktores amatu, sākot ar 31.augustu.

Balamovskis norādīja, ka departaments tobrīd jau bija sagatavojis vēstuli, ka direktores latviešu valodas zināšanas neatbilst viņas ieņemamajam amatam, tāpēc viņai piedāvāts darba attiecības pārtraukt ātrāk - ar mācību gada beigām, 31.maiju.

Šalajeva patlaban ir saslimusi, tāpēc nav saņēmusi darba uzteikumu un arī komitejas sēdē nevarēja piedalīties.

Deputāts Elmārs Vēbers (V) šodien komitejas sēdē norādīja, ka "Zvaniņa" direktore nav vienīgā, kurai ir problēmas ar valsts valodu - līdzīgi gadījumi ir arī citās mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestādēs, kur latviešu valodā nespēj sazināties arī pedagogi. "Tās ir pašvaldības iestādes, un administrācijas līmenī darba un saziņas valodai jābūt valsts valodai," uzskata Vēbers.

Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (GKR) norādīja, ka tikai no pagājušā gada janvāra pieņemts lēmums, ka arī audzinātāju palīgiem bērnudārzos jāzina latviešu valoda augstākajā līmenī, tāpēc nepieciešams pārejas laiks un departamentam katra situācija jāanalizē atsevišķi.

"Ja darbinieki iet kursos un uzlabo prasmes, viss kārtībā, bet, ja nē, tad jārunā ar vadītāju, kādus risinājumus viņi redz šai situācijai," sacīja Aldermane. Ņemot vērā, ka "Zvaniņa" gadījumā bērnudārza direktore pati atsakās iet kursos, departaments neko nevar darīt, lai uzlabotu viņas valodas zināšanas, tāpēc domnieki piekrita, ka direktore no amata ir jāatbrīvo.

Rīgas dome pērn organizēja latviešu valodas bezmaksas kursus pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem, izņemot bezdarbniekus un skolēnus, kas legāli uzturas Latvijā un kuru dzimtā valoda un pamatvaloda nav latviešu valoda. Atsevišķi tika organizēti kursi latviešu valodas zināšanu pilnveidošanai profesionālo pienākumu veikšanai - to mērķis bija nodrošināt latviešu valodas pilnveidošanas kursus tieši pirmsskolas izglītības iestāžu un policijas darbiniekiem. Šos kursus pērn sekmīgi pabeidza 588 pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieki.