Ja Latvija izturēs Māstrihtas kritēriju vērtēšanu, tā tiks uzņemta eiro zonā un nekāda atsevišķu Eiropas Savienības valstu politiska pretestība nav gaidāma, sarunā ar portālu "Delfi" prognozē vairāki ārzemju politikas profesori. Lielajām ES valstīm patlaban esot gana daudz problēmu pašām, lai vēl domātu atbalstīt vai nē mazās Latvijas centienus pievienoties "eiro klubam". Galvenais, izpildīt kritērijus, jo politiski motivēti veto ir maz ticami.
Latvijas ekonomikas izvērtējums jau ir sācies. Finanšu ministrs Andris Vilks (V) šonedēļ Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un monetāro lietu komisāram Oli Rēnam iesniedza vēstuli par ārpuskārtas konverģences ziņojuma pieprasīšanu, lai izvērtētu Latvijas atbilstību Māstrihtas kritērijiem un gatavību dalībai eirozonā.
Līdz šim no 17 eiro zonas valstīm atbalstu Latvijas centieniem pievienoties publiski izteikuši Kipras, Somijas, Vācijas un Austrijas valstu līderi. Un, kā uzskata Barselonas Autonomās Universitātes politikas zinātnes profesors Huans Botella Korals, neviena no eiro zonas valstīm nemēģināšot politiski kavēt Latvijas pievienošanos "eiro klubam", protams, tik ilgi, kamēr Latvija korekti izpildīs visus Māstrihtas kritērijus.
Korals skaidro, "jāņem vērā, ka šobrīd eiro zona ir spilgti sadalījusies divīzijās, kur katra nometne ir ar dažādām uztverēm, piemēram, - taupības smagsvari Vācija, Austrija, Nīderlande - pret parādos ieslīgušajām Grieķiju, Īriju, Portugāli un Spāniju. Tāpat ir arī sarežģīta situācija ar parlamenta vēlēšanām Itālijā, kā arī Francijas finansiālās problēmas kļūst arvien smagākas. Līdz ar to, Latvija pievienojas laikā, kad Eiropa ir ārkārtīgi smagā situācijā, un tas rada zināmu neskaidrību, kādas būs Latvijas pozīcijas, kad pārējām valstīm būs jāpieņem lēmums".
"Runājot par Spānijas attieksmi pret Latvijas vēlmi pievienoties, jāatdzīst, ka mēs Latvijas eiro centieniem nepievēršam lielu uzmanību, jo mūsu valstu divpusējā sadarbība ir ļoti minimāla, piemērām, tirdzniecības apjomi ir ļoti niecīgi. Šobrīd Spānija arī cieš smagu iekšpolitikas krīzi, kā rezultātā visa politiķu un mediju uzmanība ir vērsta uz tās atrisināšanu".
Korals, komentējot smago situāciju iekšpolitikā, stāsta, ka "politiķu uzmanība ir tik ļoti vērsta uz iekšpolitikas sasprindzinājumu, ka, visticamāk, no Spānijas valdības neviens pat neaizbrauks uz Venecuēlas prezidenta Ugo Čavesa bērēm, kas normālos apstākļos nebūtu iedomājams".
Arī Strasbūras Universitātes Eiropas studiju institūta direktors Mišels Devulī uzskata, ka "eiro kluba" uzņemšanas noteikumi ir kristālskaidri, un to nodrošina Māstrihtas vienošanās – tikko kā Latvija spēj nodrošināt šo piecu kritēriju izpildi, tai jāvar pievienots eiro zonai.
"Tāda vienkārši ir ES legālā procedūra, un tā citām valstīm ir jārespektē," rezumē profesors.
"Francijā šobrīd nav aktuāla diskusija par nostāju Latvijas un eiro jautājumā, nemaz nerunājot par iespējamību, ka Francija varētu bloķēt vai pielietot veto, tādejādi apturot Latvijas pievienošanos," stāsta Devulī. Tāpat profesors uzskata, ka, "ja arī kādu valstu grupa nolemtu politiski apšaubīt Latvijas pievienošanos eiro, tad tas noteikti tiktu atrisināts neformālās sarunās pirms jebkādiem oficiāliem balsojumiem, tādejādi oficiāli pret Latviju visticamāk neviens nevērsīšoties".
Viņu papildina Berlīnes Brīvās Universitātes Starptautiskās politekonomijas centra profesore Zuzanna Lica, kura portālam "Delfi" apstiprina Vācijas ārlietu ministra Gvido Vestervelles jau iepriekš teikto, ka Vācija Latvijai šķēršļus ceļā uz eiro neliks. "Prognozējot kopējo ainu, ir svarīgi un pozitīvi, ka vēsturiski Latvija ir ļoti strikti pildījusi starptautisko saistību nosacījumus, lai varētu sasniegt Māstrihtas izvirzītos mērķus. Šāda rīcība ir tieši pretēji tam, kā rīkojusies Grieķija vai Itālija. Mūsdienu Vācijas visa ekonomiskā ideoloģija ir būvēta uz tādiem pašiem principiem, kā savu taupības politiku īsteno Latvija, līdz ar to saredzu tikai, ka Vācija šeit var iegūt vēl vienu ideoloģisko partneri eiro zonā".
Savukārt Kauņas Tehnoloģiju Universitātes Eiropas institūta direktors, profesors Keštutis Kriščiunas, runājot par Lietuvas pieredzi un prognozējot Latvijas iespējamos panākumus pievienoties eiro, stāsta, ka "šobrīd situācija Eiropas Savienībā ir krietni citādāka kā tas bija laikā, kad Lietuva 2006.gadā iesniedza savu pieteikumu Māstrihtas kritēriju izvērtēšanai un uzņemšanai eiro zonā".
"Mums ekonomiskie rādītāji bija labi, Māstrihtu pildījām labi, varbūt varēja tikai diskutēt par inflācijas pozīciju, kas bija uz pašas prasību robežas. Un tomēr mūsu neuzņēma. Noraidījumu mēs uztveram nevis ekonomiski pamatotu, it kā mēs nespētu pildīt kritērijus, bet gan politisku motīvu vadītu. Eiropas Komisija (EK) un, visticamāk, vairākas krietni bagātākās dienvidu valstis nevēlējās savā pulkā uzņemt vēl vienu taupības politikas piekopēju Lietuvu. Taču, šobrīd, kā jau minēju, politiskā situācija ir mainījusies, un, manuprāt, eiro valūtas prestižs pieprasa, lai tiktu uzņemtas jaunas eiro lietotāj valstis".
Tāpat profesors arī atzīst, ka šobrīd ir smagi runāt par Lietuvas centieniem pievienoties eiro grupai, lai gan ekonomiskos rādītājus Lietuva varot izpildīt, problemātisks ir biznesa vides un sabiedrības noskaņojums pret eiro, kas pēc noraidījuma 2006.gadā kļuvis tikai sliktāks - tas, arī radot praktiskas problēmas Lietuvas valdībai un Seimam veiksmīgi turpināt eiro projektu.
Kā portālam "Delfi" pastāstīja Ārlietu ministrijā, šobrīd eiro zonas valstis turpina vērtēt gan situāciju eiro zonā kopumā, gan Latvijas gatavību ieviest eiro. Tādēļ ministrija organizē regulārus kontaktus starp Latvijas un eiro zonas valstu kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu pilnvērtīgu un atvērtu informācijas apmaiņu.
Latvijas mērķis ir ieviest eiro ar 2014. gada 1. janvāri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
