Katrai Eiropas valstij ir pienākums nodrošināt, ka tās meži un kūdras purvi piesaista noteiktu apjomu dabai kaitīgās CO2 gāzes. Ja šo mērķi nevar izpildīt, valstij jāpērk tā sauktās kvotas papildu emisijām. Līdz šim Latvija vairāk izcēlusies kā aktīva šo vienību tirgotāja, ne pircēja, nopelnot aptuveni 200 miljonus latu. Nopelnītos miljonus iegulda Klimata pārmaiņu finanšu instrumentā, no kura finansē dažādus alternatīvo enerģijas avotu projektus, siltināšanu un tamlīdzīgi.
Starptautiskais emisiju tirgus darbojas saskaņā ar Kioto protokolu, kam pievienojusies arī Latvija. Amatpersonas gan prognozē, ka turpmāk šajā instrumentā naudas kļūs arvien mazāk: no šā gada sācies jaunais Kioto protokola periods, kurā prasības par emisiju samazināšanu noteiktas daudz precīzāk, rezultātā Latvijai ko tirgot vairs nebūs.