No patlaban pastāvošām 4900 tabakas izstrādājumu tirdzniecības vietām pēc likuma redakcijas pieņemšanas, ko ierosina Latvijas Ārstu biedrība, turpinātu darboties mazāk nekā puse jeb 2370 tirdzniecības vietas, norāda Latvijas tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.
LTA prezidents paskaidroja, ka asociācijas pārstāvjus dara bažīgus šādas likumprojektā iestrādātās ieceres - aizliegt tabakas tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās, aizliegt tabakas tirdzniecību telpās, kurās tirdzniecības zāle ir mazāka par 20 kvadrātmetriem, aizliegt tabakas tirdzniecību kioskos, kā arī aizliegt tabakas tirdzniecību tirdzniecības vietā, kurā tabakas izstrādājumi nav izvietoti atsevišķā tirdzniecības zāles zonā, kurā tiek izvietoti tikai tabakas izstrādājumi un saistītās preces, piemēram, alkoholiskie dzērieni, trauki, dzērienu atvēršanai paredzētās ierīces, sērkociņi, šķiltavas, un kas aprīkota ar videonovērošanu un atsevišķu kases norēķinu sistēmu.
Likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu, realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu"" plānots skatīt otrdien, 12.martā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē.
Latvijas Ārstu biedrība kā motivāciju šādu priekšlikumu izstrādāšanai min Pasaules Veselības organizācijas pētījumus, kas liecina, ka ik gadu pasaulē no pasīvās smēķēšanas izraisītām saslimšanām mirst 600 000 cilvēku, no kuriem trešā daļa ir bērni. Tabaka ir viens no galvenajiem veselības riska faktoriem un ir atbildīga par 5,1 miljonu nāves gadījumu pasaulē - 9% no visiem nāves gadījumiem. Tāpat dati liecina, ka arī viena no astoņām nāvēm pēc 30 gadu vecuma ir saistīta ar smēķēšanu.
Ārstu biedrība atsaucas arī uz Ministru kabineta 2011.gada 5.oktobra rīkojuma nr.504 dokumentu - "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam", kurā teikts, ka sabiedrības veselības politikas virsmērķis ir pagarināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvotos dzīves gadus un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību.
Danusēvičs brīdina, ka, pieņemot šādus grozījumus, beigtu pastāvēt tieši mazās un lauku reģionos esošās tabakas izstrādājumu tirdzniecības vietas.
"Tā kā mazajās mazumtirdzniecības vietās tabakas izstrādājumu tirdzniecība veido līdz pat 40% no apgrozījuma, turklāt tabakas izstrādājumu tirdzniecība piesaista arī citu preču pircēju plūsmu, daudzām no tām varētu rasties būtiski zaudējumi un tiktu apdraudēta to pastāvēšana. Pēc nozares dalībnieku novērtējuma, šo izmaiņu rezultātā varētu tikt slēgta puse kiosku, kas par 20-30% samazinātu preses tirdzniecības apjomu. Tādējādi likuma grozījumi nostādītu nevienlīdzīgā situācijā mazos mazumtirdzniecības uzņēmumus un lielās starptautiskās lielveikalu ķēdes," atzīmēja Danusēvičs.
Viņš prognozēja, ka mazāk apdzīvotos reģionos varētu rasties grūtības legāli iegādāties tabakas izstrādājumus, radot papildu motivāciju izvēlēties nelegālo produkciju. Tādējādi nelegālais tabakas izstrādājumu tirgus, kurš jau patlaban pārsniedz 35%, varētu palielināties līdz 45-50%, samazinot valsts budžeta ieņēmumus par aptuveni 30 miljoniem latu.
Savukārt Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns "Nozare.lv" sacīja, ka šādu principiālu ierobežojumu ieviešanas izvērtēšanai ir nepieciešams izveidot atsevišķu darba grupu, kuras darbā tiktu pieaicināti arī citu Saeimas komisiju deputāti, pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas, kā arī tirgotāju nozaru asociāciju pārstāvji.
"Neizpratni rada arī fakts, ka jautājumus, kas attiecas tieši uz tirdzniecību, plāno izskatīt Saeimas komisija, kuras kompetencē un pārziņā nav tirdzniecība," atzina Stirāns.
LDTA valdes priekšsēdētājs Stirāns informēja, ka asociācija jau ir nosūtījusi Sociālo un darba lietu komisijai vēstuli, kurā norādīts, ka iesniegtie priekšlikumi, ja tie tiks pieņemti, tiešā veidā deformēs konkurenci starp mazākiem un lielākiem veikaliem, kā arī virzīs patērētājus nelegālā tirgus virzienā.
Danusēvičs skaidroja, ka kopumā pēc šādas likuma redakcijas pieņemšanas tabakas izstrādājumus vairs nedrīkstēs pārdot 278 kioskos, 413 degvielas uzpildes stacijās, aptuveni 80 veikalos ar platību, kas ir mazāka par 20 kvadrātmetriem. Kopā tās ir gandrīz 800 tirdzniecības vietas.
No patlaban pastāvošajām tabakas izstrādājumu tirdzniecības vietām tikai aptuveni 40 daļēji atbilstu priekšlikuma 7.panta 2.daļas 5.punktā izvirzītajām prasībām, kas paredz nodrošināt atsevišķu tabakas izstrādājumu tirdzniecības zonu, video novērošanu un atsevišķas kases norēķinu sistēmu.
Atlikušajām 4089 tabakas izstrādājumu tirdzniecības vietām, lai turpinātu tabakas izstrādājumu tirdzniecību, būs nepieciešamas investīcijas priekšlikuma 7.panta 2.daļas 5.punktā izvirzīto prasību nodrošināšanai. "Šī brīža pieredze liecina, ka atsevišķu tabakas izstrādājumu tirdzniecības vietu izveidošana lielveikalos izmaksā, sākot no 5000 latu. Mazākās tirdzniecības vietās minimālā investīcija varētu būt, sākot no 500 latiem," uzsvēra Danusēvičs.
No atlikušajām tirdzniecības vietām 748 ir bāri, kafejnīcas un restorāni, kuri, visticamāk, neveiks nepieciešamos ieguldījumus, lai ierīkotu atsevišķu zonu, video novērošanu un atsevišķu kases norēķinu sistēmu.
No atlikušajām - 3341 - tirdzniecības vietām tikai 2370 pārdod vairāk nekā 12 cigarešu blokus nedēļā un kurām ilgtermiņā teorētiski varētu atmaksāties nepieciešamās investīcijas. "Jāņem vērā arī to, ka ne visiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem ir līdzekļi tik lielām investīcijām un ne visiem ir iespējas atvēlēt atsevišķas zonas tabakas izstrādājumiem, līdz ar to šis skaits varētu būt vēl mazāks," bažas pauda LTA prezidents.
Izvērtējot priekšlikuma ietekmi uz tabakas izstrādājumu tirdzniecības apjomu, Danusēvičs norādīja, ka tabakas izstrādājumu tirdzniecības apjoms pārdošanas vietās, kurās tiks aizliegta tirdzniecība, veido ap 24% no kopējā apjoma. Tabakas izstrādājumu tirdzniecības apjoms pārdošanas vietās, kuras, visticamāk, nespēs pielāgoties jaunajām prasībām, veido ap 10% no kopējā apjoma.
"Tātad kopumā 34% no šobrīd tirgotā tabakas izstrādājumu apjoma jeb 571 miljonam cigarešu gadā būs jāmaina pārdošanas vieta. Nevienā pasaules valstī vēl nekad nav novērots tik straujš smēķētāju skaita samazinājums, līdz ar to ir pamats pieņemt, ka patērētāji turpmāk būs spiesti iegādāties tabakas izstrādājumus vai nu citās legālās tirdzniecības vietās - galvenokārt lielveikalos -, vai nelegālajā tirgū," teica Danusēvičs.
LTA prezidents arī norādīja, ka atsevišķas zonas izveidošana tabakas izstrādājumiem neuzlabos tirdzniecības kontroli, jo jau patlaban tabakas izstrādājumi tiek tirgoti pie kases, pārdevēja tiešā redzamības zonā.
Danusēvičs teica, ka LTA kategoriski iebilst pret iepriekš minētajiem priekšlikumiem un aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju tos neatbalstīt.
"Priekšlikumu iesniedzēji nesniedz nekādu pamatojumu šo izmaiņu nepieciešamībai un nenorāda, kāds mērķis ar tiem tiks sasniegts," teica LTA prezidents.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
