Saeimas apakškomisija atbalsta 16.marta noteikšanu par atceres dienu  (403)

Par šo priekšlikumu balsoja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) un "Vienotības" deputāti, bet pret bija "Saskaņas centra" pārstāvis.

Deputāti pirms izšķiršanās uzklausīja Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētāju leģionāru Edgaru Skreiju.

Skreija uzsvēra, ka leģionāri būtu gandarīti par 16.marta atjaunošanu kā piemiņas dienu. Viņš skaidroja, ka no apmēram 146 000 latviešu leģionāru karavīriem kopā krita apmēram 70 000 vai 80 000 - viņi gāja bojā ne tikai frontē, bet arī padomju filtrācijas un gulaga nometnēs.

Paužot savu personīgo viedokli, apakškomisijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) norādīja, ka tā vietā, lai ārvalstu pārstāvjiem skaidrotu vēstures notikumus, liela daļa Latvijas valstsvīru, arī diplomāti, izvēlas pakļauties ārvalstu propagandai un zināmā mērā nodod savas tautas brīvības cīnītājus.

Apakškomisijas sēdē izskanēja skeptisks viedoklis, ka leģionārus varētu pieminēt 11.novembrī līdz ar citiem kritušajiem Latvijas karavīriem. Šādu ideju iepriekš ir atbalstījušas vairākas valsts amatpersonas.

Atklājot sēdi, Dzintars vērsa uzmanību, ka šī tēma no apakškomisijas sēdes ir aizbiedējusi, piemēram, Reformu partijas pārstāvjus, kuri nav gatavi paust savu viedokli. Viņš izteica cerību, ka, lemjot par šo jautājumu Saeimas sēdē, deputāti no tās gan nebēgs projām.

Savukārt deputāts Nikolajs Kabanovs (SC), runājot par nacionālās apvienības Saeimā iesniegtā likumprojekta anotāciju, pauda viedokli, ka tajā tiek noliegts holokausts. Anotācijā pēc PSRS Latvijā veikto noziegumu pieminēšanas teikts, ka "arī Vācija šajā laikā pieļāva kara noziegumus un genocīdu Latvijā, tomēr tie Latvijas pilsoņus skāra daudzkārt mazākos apjomos".

Pirms Kabanova uzstāšanās apakškomisijas priekšsēdētājs viņam nevēlējās dot vārdu, norādot, ka apakškomisijas viesiem nebūtu jādzird deputāta uzskati.

Par atceres dienas noteikšanu nobalsoja arī deputāte Janīna Kursīte-Pakule (V), kura gan sākotnēji rosināja šo jautājumu atlikt, pirms tas nav izrunāts viņas frakcijā. Reaģējot uz to, Kabanovs ironizēja, ka šajā lietā nepieciešams noskaidrot arī ASV vēstniecības un pēc tam arī Izraēlas vēstniecības viedokli.

Kā ziņots, VL-TB/LNNK Saeimā ir iesniegusi grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", paredzot atjaunot 16.martā atceres dienu. Jautājums par šīs iniciatīvas nodošanu vērtēšanai parlamenta komisijās tiks skatīts 14.marta Saeimas sēdē. Valstiskās audzināšanas apakškomisijas priekšsēdētājs ir VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars.

Valdību veidojošo partiju koalīcijas partneri neatbalsta nacionālās apvienības ieceri atjaunot 16.martā atceres dienu, pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Premjers arī norādīja, ka šis nav tas datums, kas sabiedrību vieno, bet gan drīzāk šķeļ. Līdzīgu viedokli pauda arī Reformu partijas deputāte Inese Lībiņa-Egnere, kura piebilda, ka šāda iniciatīva īsi pirms 16.marta ir "politiskā kapitāla būvēšana".

Kā teikts likumprojekta anotācijā, veicot šādas izmaiņas likumā, "tiks atjaunots vēsturiskais taisnīgums, veicinot valsts oficiālās varas un sabiedrības cieņpilnu attieksmi pret latviešu nacionālajiem karavīriem".

Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin Latvijas iedzīvotājus, kuri cīnījās hitleriskās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā.

Pirmoreiz to kā piemiņas dienu 1952.gadā ierosināja svinēt bijušo leģiona karavīru organizācija "Daugavas Vanagi", jo 1944.gada 16.martā abas Latviešu leģiona divīzijas pirmoreiz darbojās kopīgi Austrumu frontē pie Veļikajas upes pret Sarkano armiju.

Jau vairākus gadus galvenie 16.marta pasākumi notiek Rīgā, kad pēc dievkalpojuma Rīgas Doma baznīcā bijušie leģionāri un viņu atbalstītāji dodas gājienā uz Brīvības pieminekli, lai noliktu ziedus. Šajā vietā viņus parasti, protestējot pret šādu gājienu, sagaida antifašistisko organizāciju pārstāvji.