ēdējo divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji nav iesaistījušies lielākajā daļā atzīmējamo dienu svinēšanā, un faktiski varot runāt tikai par divām dienām, kas ir spējušas mobilizēt lielāko daļu iedzīvotāju - Lāčplēša diena 11.novembrī un Latvijas Republikas proklamēšanas diena 18.novembrī, otrdien prezentējot Latvijas sociālās atmiņas monitoringa rezultātus, sacīja pētījuma līdzautore Olga Procevska.
Pērnā gada aptaujā tika noskaidrots, vai un kā Latvijas iedzīvotāji atzīmē vēsturiskos notikumus, kas minēti likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām". Līdzīgs jautājums par vēstures notikumos sakņoto dienu atzīmēšanu tika izdots arī 2010.gada pētījumu firmas SKDS aptaujā.
Salīdzinājumā ar 2010.gada aptaujas rezultātiem abu Latvijas valstiskuma izcelšanos simbolizējošo dienu loma ir nostiprinājusies, kā arī mainījusies šo dienu atzīmēšanas prakses, proti, no privātām tās ir kļuvušas kolektīvākas un publiskākas. Pēdējo divu gadu laikā Lāčplēša dienu neatzīmēja 42,9% respondentu, bet 18.novembri - 28,2%.
2012.gada aptaujas dati liecina, ka 11.novembra un 18.novembra atzīmēšanai noteiktas respondentu grupas seko noteiktām atzīmēšanas praksēm - lielākā daļa no tiem, kas 11.novembri atzīmē tikai ģimenē un draugu lokā, tā arī atzīmē 18. novembri, bet lielākā daļa no tiem, kas 11.novembrī piedalās publiskos pasākumos, šādā veidā arī atzīmē 18. novembri, un vairums to, kas 11.novembri atzīmē gan ģimenē, gan publiskos pasākumos, tāpat rīkojas arī 18. novembra atzīmēšanā.
Kopš 2010.gada ir pieaugusi arī Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienas 4.maijā kā svētku dienas nozīmē, un pēdējos divos gados to ir atzīmējuši 23,3% respondentu. Taču 4.maija svētkiem joprojām piemītot daudz mazāks sabiedrību mobilizējošais efekts, par ko arī liecinot fakts, ka daudzi respondenti šos svētkus atzīmē ģimenē un draugu lokā, nevis piedaloties publiskos pasākumos.
Pētījuma autorus zināmā mērā pārsteidzis samērā augstais respondentu īpatsvars, kas atzīmē Satversmes sapulces sasaukšanas dienu 1.maijā. Iespējams, ka daļa respondentu ar šīs dienas atzīmēšanu saprot arī Darba svētku atzīmēšanu tajā pašā datumā - 1.maijā.
Dati liecina, ka arī komunisma upuru piemiņas dienu atzīmēšana pēdējos gados ir spējusi nezaudēt savu statusu, tomēr kopumā četras dažādas komunisma noziegumu upuru piemiņas dienas atzīmējusi neliela respondentu daļa. Visaugstākais respondentu īpatsvars ir atzīmējis 25.martu un 14.jūniju, attiecīgi - 13,3% un 11,2%.
Procevska norādīja, ka, aplūkojot aptaujas datus etnolingvistisko grupu griezumā, redzamas būtiskas atšķirības, jo faktiski visas ar Latvijas vēsturi saistītās oficiālās svētku un piemiņas dienas, izņemot 8.maiju, tiek daudz plašāk atzīmētas latviešu, nevis krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju vidū. Turklāt pēdējo divu gadu laikā varot novērot vairākas izmaiņas - latviešu vidū ir nostiprinājusies gan 4.maija, gan 11.novembra atzīmēšana, attiecīgi par 4,7 un 3,6 procentpunktiem, taču strauji sarukusi 8.maija atzīmēšana - par 12,5 procentpunktiem.
Savukārt krievvalodīgo vidū ir nedaudz samazinājies 4.maija un 18.novembra atzīmētāju īpatsvars, attiecīgi par 4,72 un 3,82 procentpunktiem, kā arī jau tā niecīgais krievvalodīgo respondentu īpatsvars, kas iesaistās komunisma upuru piemiņā 25. martā un 14. jūnijā.
Pētījuma autori vienlaikus uzsver, ka saskaņā ar 2012. gada aptaujas datiem 18.novembri atzīmē gan latvieši, gan arī vairums krievvalodīgo. Taču saikne starp pozitīvu attieksmi pret Latvijas valsts dibināšanu 18.novembrī un līdzdalību 18.novembra atzīmēšanā ir daudz spēcīgāka latviešu nekā krievvalodīgo vidū.
"Latvijas Republikas proklamēšanas gadadiena ir uzskatāma par vienīgo latviešus un mazākumtautības vienojošo atzīmējamo dienu Latvijā, kurai ir lielas iespējas saglabāt šo statusu arī ilgtermiņā. Taču zināms saliedēšanas potenciāls piemīt arī 11.novembra atzīmēšanai un, kā parāda agrākā analīze par attieksmi pret Brīvības cīņām, iespējams, ka galvenais šķērslis atzīmēt 11.novembri vēl aizvien ir zināšanu un izpratnes trūkumus, īpaši krievvalodīgo vidū, par šīs dienas nozīmi," secināts pētījumā.
Jau vēstīts, ka šodien tika prezentēti jaunākie dati par iedzīvotāju attieksmi pret 20.gadsimta Latvijas vēsturi, tostarp 16.marta atzīmēšanu un citiem pretrunīgiem notikumiem. Tāpat prezentēti dati par personībām Latvijas vēsturē, ar kurām iedzīvotāji lepojas vai no kurām kaunas.
Monitoringa ziņojumā, kas tapis LU pētnieciskā projektā, ir apkopoti socioloģisko aptauju rezultāti par iedzīvotāju attieksmes izmaiņām ilgākā laika periodā. Kaprāns norādīja, ka īpaša uzmanība pievērsta sabiedrības izpratnei par starpkaru Latviju, Otro pasaules karu, padomju okupāciju un Atmodu. Tāpat tiek skaidrots, kā ir mainījusies iedzīvotāju līdzdalība ar Latvijas vēsturi saistītajās svētku un piemiņas dienās.
"Iegūtie dati liecina, ka, no vienas puses, dažādas sabiedrības grupas ir kļuvušas iecietīgākas pret atšķirīgām Latvijas vēstures interpretācijām, taču jauniešu vidū atsevišķos gadījumos ir pamanāmas radikalizācijas tendences," iepriekš sacīja Procevska.
Latvijas sociālās atmiņas monitoringa autori ir komunikāciju zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns un LU doktora grāda pretendente Olga Procevska. Jaunākie sabiedriskās domas dati ir iegūti, veicot Latvijas iedzīvotāju aptauju sadarbībā ar socioloģisko pētījumu kompāniju "SKDS". Kopumā bija 1003 respondenti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
