Rosina vecāku pabalstu rēķināt no abu vecāku algas  (27)

Apakškomisija otrdien diskutēja par tēva lomas nozīmi un tēvu atbildību. Parādnieks pauda, ka tēva lomas palielināšanai svarīgākā ir sabiedrības izpratne, apzinīgā, gādīgā, vīrišķīgā tēla veidošana, kurš rūpējas par savu ģimeni, gādā par tuvinieku drošību, aktīvi iesaistās bērna audzināšanā, it īpaši pirmajos mazuļa dzīves mēnešos, kam ir nozīmīga loma bērna pilnvērtīgai attīstībai.

Apakškomisijas priekšsēdētājs norādīja, ka ir nepieciešams veicināt ģimenisko un tikumisko vērtību apguvi bērnudārzos, skolās, popularizēt tēva lomu un Tēvu dienas svinēšanas tradīciju, kas stiprinātu ģimeni un, līdz ar to, visu sabiedrību. "Cilvēks ir radoša personība pēc savas būtības, lielākais un vērtīgākais ko cilvēks var radīt ir jauna dzīvība – paša bērns dod unikālu laimes sajūtu un patiesu piepildījumu dzīvei," sacīja Parādnieks.

Lai nodrošinātu tēva līdziesaisti bērna audzināšanā, veicinātu iespēju mātei turpināt profesionālo darbību un uzlabotu situāciju sieviešu nodarbinātībā, ir nepieciešams noteikt, ka vecāku pabalstu par bērnu līdz pusotra gada vecumam aprēķina, balstoties uz abu vecāku veiktajām sociālajām iemaksām, un arī gadījumos, ja abi vecāki šajā periodā strādā, tad vecāku pabalsts tiktu izmaksāts daļējā apmērā, atkarībā no vecāku darba slodzes un samaksas.

Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns norādīja, ka tieši šāds vecāku pabalsta aprēķināšanas princips atbilstu pabalsta būtībai un tas ļautu pašiem vecākiem izlemt, kā sadalīt laiku, ko pavadīt pie bērna. Tādējādi arī tiktu novērstas situācijas, kad vecāks ar lielāko darba algu dodas bērna kopšanas atvaļinājumā arī tad, kad otrs nav nodarbināts vispār, lai varētu saņemt lielāku pabalstu.

Portāla www.mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa deputātus informēja, ka portāls strādā pie projekta, kas vērsts uz tēva lomas celšanu ģimenes un bērna dzīvē. Tēva atbildība augs, ja viņš apzināsies, ka ir svarīgs ģimenei, jo tad arī sabiedrība to uztvers pozitīvi. Norādot arī, ka ir visai biežas situācijas, kad bērnu mātes ļoti netaisnīgi izturas pret atsevišķi dzīvojošiem bērnu tēviem, kuriem tiek liegta tikšanās ar bērnu, tas atstāj nelabvēlīgas sekas gan pašam bērnam, gan vīriešu attieksmē pret saviem pienākumiem. Prakse liecina, ka būtisku ieguldījumu tēva lomas paaugstināšanā dod pirmsdzemdību kursi, jo lielākā daļa kursu apmeklētāji ir pāri, sacīja Akmentiņa-Smildziņa.

Māmiņu kluba vadītāja Sandija Salaka informēja par Zviedrijas pieredzi – tur bērnu intereses ir vissvarīgākās un valsts iejaucas, aizstāvot bērna intereses, arī tad, ja vecāki šķiras. Tāpat abi vecāki līdzvērtīgi var izņemt bērna kopšanas atvaļinājumu, kas pozitīvi ietekmē bērna audzināšanu.

Gan Akmentiņa-Smildziņa, gan Salaka norādīja uz pozitīvu tendenci – nevalstisko organizāciju veiktie pētījumi un aptaujas liecina, ka tēvi Latvijā kļūst arvien atbildīgāki.

Informējot par uzturlīdzekļu izmaksas kārtību, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas pārstāvis Gatis Groza norādīja, ka personu skaits, kuriem tiek maksāti uzturlīdzekļi, pagājušā gada beigās bija 17 873 un parādnieku skaits vairāk nekā 25 tūkstoši, savukārt uzturlīdzekļu parāda kopējais apmērs ir gandrīz 60 miljoni latu. Kā vienu no uzlabojumiem parādnieku problēmas risināšanā Groza minēja parādnieku datu publiskošanu. Savukārt Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas pārstāve Baiba Valentinoviča norādīja uz nepieciešamību atsevišķā diskusijā tiesu izpildītājiem un Valsts ieņēmumu dienestam izvērtēt iespējas parādu piedziņas mehānisma efektivizēšanai.

Tika diskutēts par valsts atbalstu bērna paternitātes noteikšanā, piemēram, apmaksājot DNS testu gadījumos, kad ekspertīze apstiprina, ka bērna tēvs ir bērna mātes norādītā persona. Tāpat nepieciešama bāriņtiesu plašāka iesaiste uzturlīdzekļu piedziņā, vēršot uzmanību uz to, ka uzturlīdzekļiem būtu "jāpiekrīt" bērnam, nevis mātei, kā tas ir pašlaik.
Deputāte Elīna Siliņa sacīja – ja bērna tēvs dzīvo pāri saviem ienākumiem, būtu jāveic fiziskās personas audits, lai varētu piedzīt no tēva uzturlīdzekļus adekvātā apmērā.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) uzsvēra, ka situācijā, kad laulība ir šķirta, pašvaldības sociālajam darbiniekam un bāriņtiesai būtu jāvērtē un jāuzrauga, lai abi vecāki pildītu savu pienākumu un rūpētos par bērnu.

Apakškomisijas dalībnieki vairākkārt uzsvēra, ka šī jautājuma risināšanā prioritāras ir bērna intereses, tāpēc visi piedāvātie risinājumi jāskata caur bērnu interešu nodrošināšanas prizmu.