Saeimas deputātu vairākums ceturtdien plenārsēdē par nākamo Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieku ievēlēja pašreizējo Valsts prezidenta padomnieku un bijušo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti.
Par Maizīti nobalsoja 59, pret bija 31, bet neviens deputāts neatturējās. Maizīša kandidatūru atbalstīja visu koalīcijas frakciju deputāti un vairākums Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputātu, bet pret bija 29 klātesošie "Saskaņas centrs" frakcijas deputāti, kā arī Iveta Griule un Jānis Vucāns no ZZS.
Maizītis uzreiz pēc ievēlēšanas žurnālistiem teica, ka amatā ir iecelts laicīgi, tātad no deputātu puses ir sniegta "loģiska lietu pārmantojamība" un SAB vadības darba pārņemšana. Tāpat līdz maijam, kad viņš sāks pildīt SAB vadītāja pienākumus, Maizītim dota iespēja sākt iepazīties ar SAB kā drošības iestādes darba specifiku un tajā strādājošajiem.
Uz jautājumu, vai par SAB darbu būs runātīgāks kā pašreizējais iestādes vadītājs Jānis Kažociņš, Maizītis pauda, ka Kažociņš iespēju robežās ir sniedzis intervijas un stāstījis par SAB darbu, taču jāsaprot, ka ne Latvijā, ne ārvalstīs par drošības iestāžu darbiem pārāk daudz runāt nevar. Tomēr būšot jāsaprot, kā sabiedrībai viest pārliecību, ka nodokļu maksātāju nauda valsts drošībai tiek izmantota lietderīgi.
Maizītis arī teica, ka pārdomāšot visus Saeimas deputātu priekšlikumus, ko dzirdējis aizvadīto pāris nedēļu laikā, viesojoties frakcijās.
"Satversmes aizsardzības birojs ir pateicīgs Nacionālās drošības padomei un Saeimai par savlaicīgi izvirzīto un iecelto Satversmes aizsardzības biroja direktoru," liecina medijiem izsūtītais biroja paziņojums. Līdzšinējais SAB direktors Jānis Kažociņš savus amata pienākumus pildīs līdz šā gada 1.maijam un jaunieceltais vadītājs Maizītis savus amata pienākumus uzsāks pildīt no 2.maija, atgādina birojā.
Maizīša kandidatūru marta sākumā izvirzīja Valsts prezidenta vadītā Nacionālās drošības padome.
Trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātu vairākums nolēma virzīt Maizīša kandidatūru, taču balsojumā atturējās SC frakciju pārstāvošie deputāti.
Maizītis iepriekš ir izteicies, ka nekad nav strādājis nevienā drošības iestādē, tāpēc pirmais uzdevums būtu iepazīt šīs iestādes specifiiku.
Viņš uzskata, ka līdz šim SAB ne vienmēr sīki paskaidrojis atteikumus piešķirt pielaidi valsts noslēpumam, vien atsaucies uz likumu, tomēr, pēc Maizīša domām, ir situācijas, kad to varētu paskaidrot sīkāk. Viņš arī atzina, ka ir daudz gadījumu, kad amatpersona pati ļoti labi zina, kāpēc nav saņēmusi pielaidi darbam ar valsts noslēpumu.
Maizītis arī pieļāvis, ka, iespējams, sabiedrību par SAB darbu vajadzētu informēt mazliet plašāk, tomēr tikšot saglabāts līdzsvars starp to, "ko var un ko nevar teikt".
"Drošības iestādes nekur pasaulē nav tās runātīgākās, tāpēc ir meklējumi, kā izteikties par vienu vai otru darīto darbu. (..) Katrs teikums jāpēta, kādēļ tas ir pateikts publiski," sacīja Maizītis.
Maizītis dzimis 1961.gada 18.jūlijā.
2000.gadā Saeima viņu apstiprināja Ģenerālprokurora amatā, bet pēc divu termiņu nostrādāšanas, parlamenta vairākums 2010.gadā viņu uz trešo termiņu vairs neievēlēja. 2011.gada vasarā Maizītis piekrita kļūt par jaunievēlētā Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieku nacionālās drošības jautājumos.
Līdzšinējais SAB direktors Jānis Kažociņš biroju vadīja kopš 2003.gada 2.maija. Augstajā amatā viņš tika apstiprināts divus termiņus pēc kārtas. Šā gada 2.maijā Kažociņam beigsies pilnvaru termiņš, bet trešo reizi viņš uz šo amatu nolēmis nekandidēt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
