LU studenti atbalsta plašāku ES oficiālo valodu lietošanu augstskolā  (32)

Kā uzskata Ozoliņš, ir atbalstāms tas, ka tiek palielināta studiju programmas daļa, kādā var īstenot mācības ES oficiālajās valodās, jo tas varētu veicināt ārvalstu mācībspēku un studentu piesaisti un atļautu LU studiju programmām turpināt palielināt to studiju programmas daļu, kas tiek īstenota angļu valodā.

Kopsapulcē gan izskanējis viedoklis, ka palielinājums līdz vienai ceturtdaļai kopējo situāciju īpaši nemainītu un būtu nepieciešamas studiju programmās, kurās ES valodu lietojums var būt plašāks. Ticis uzsvērts, ka kvalitatīvu ārvalstu mācībspēku piesaistei ir nepieciešams papildu finansējums un ka trūkst kvalitatīvu vietējo mācībspēku, kuri varētu pasniegt svešvalodās, klāstīja Ozoliņš.

Tāpat SP tika atbalstīta gala un valsts pārbaudījumu, kvalifikācijas, bakalaura, maģistra darbu un diplomdarbu izstrāde ES oficiālajās valodās. "Vairākos gadījumos tas atvieglo studentu dzīvi, jo nav nepieciešams darbu izstrādāt divās valodās, veicina studentu iesaisti starptautiskajā vidē un veicina publikāciju radīšanu. Taču jāatzīmē, ka ES valodu lietojuma paplašinājums varētu neveicināt latviešu valodas zinātnes terminoloģijas attīstību, par ko būtu jādomā papildus," norādīja Ozoliņš.

SP vienbalsīgi neatbalstīja plašāku svešvalodu, kas nav ES oficiālās valodas, lietojumu studiju programmās ne daļēji, ne noslēgumu darbos, ne arī veidojot jaunas programmas. Vienlaicīgi ticis uzsvērts, ka vairāk nepieciešams koncentrēt resursus tieši uz programmu īstenošanu ES oficiālajās valodās, kur esot saredzams daudz lielāks ieguvums.

Studentiem atbalstāma šķitusi arī doma, ka ārvalstu studentiem ir nepieciešams nodrošināt bezmaksas iespēju apgūt ne tikai valodu, bet arī Latvijas vēsturi un kultūru. Tas veicinātu ārvalstu studentu integrāciju studiju laikā.

7.martā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz plašāku Eiropas Savienības (ES) valodu un svešvalodu lietojumu Latvijas valsts augstskolās. Grozījumi paredzēja, ka valsts dibinātajās augstskolās un koledžās ne vairāk kā ceturto daļu no valsts valodā īstenotās studiju programmas kredītpunktu apjoma varēs īstenot citās ES oficiālajās valodās, kas nav valsts valoda.

Tāpat likumprojekts paplašina iespēju valsts dibinātajās augstskolās un koledžās īstenot studiju programmas svešvalodās, tostarp svešvalodās, kuras nav ES oficiālās valodas, vienlaikus saglabājot studējošajiem iespēju studēt tāda paša satura studiju programmās valsts valodā. Likumprojekts arī paredz gadījumus, kad gala un valsts pārbaudījumus var kārtot un kvalifikācijas, bakalaura, maģistra darbus un diplomdarbus var izstrādāt un iesniegt svešvalodā.