Dombrovskis, komentējot Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu, netaupīja spilgtus epitetus, atgādinot, ka vairākkārt ir vērsis uzmanību, ka tas, kas ir saprotams ar turpmāku kapitālsabiedrību pārvaldības kārtību, ir "prihvatizācija".
"Fantastiski, ko esat šeit sarakstījuši - reizi trīs gados pārvērtēt valsts līdzdalību, kur lēmums būs vispārējais administratīvais akts. Fantastika, visi prihvatizatori būs klāt un pārsūdzēs administratīvos aktus," teica premjers, piebilstot, ka ir jāatceras, cik ilgi tiesās norit lietu izskatīšana, proti, tas nozīmēs, ka līdz nākamajam izvērtēšanas periodam tiesas vēl skatīs iepriekš iesniegtās pārsūdzības.
Viņš likumprojektā ierakstīto par administratīvā akta izdošanu nodēvēja par lielām muļķībām un aicināja ņemt vērā Tieslietu ministrijas ieteikumu valsts līdzdalības saglabāšanu vai nesaglabāšanu kapitālsabiedrībā izdot kā politisku lēmumu.
"Privatizācija valstī, par laimi, ir beigusies. Es ļoti aicinātu Ekonomikas ministriju nemēģināt atvērt privatizāciju un taisīt "prihvatizāciju 2.0," turpināja valdības vadītājs.
Ekonomikas ministrs, noklausoties Dombrovska pārmetumus, īsti nezināja, kā sākt atspēkot premjera argumentus. "Premjer, nu, kā lai jums saka. Ja mēs paraugāmies uz to, kāda ir faktiskā situācija ar kapitālsabiedrībām, baidos, ka lielākoties tas vērtējums nebūs sevišķi labs, baidos, ka mums joprojām turpinās "prihvatizācija 1.0"," teica ministrs.
Viņš aicināja saprast, ka jau patlaban liels resursu apjoms valstī tiek pārvaldīts sliktā veidā un patlaban tur neko nevar izdarīt, lai situāciju mainītu. Viņam nebija saprotams, kāpēc premjers tik ļoti neuzticas tiesu sistēmai. Viņaprāt, būtu jāpārvērtē ideja par kapitālsabiedrību pārvaldības izvērtēšanu reizi trīs gados.
Tomēr premjers pastāvēja uz savu - ja ik pa trim gadiem jebkurš privatizētgribētājs varēs vērsties tiesā, lai apstrīdētu administratīvos aktus, pašvaldības un citi uzņēmumi tiks ievilkti bezgalīgās tiesvedībās, kur mērķis būšot "prihvatizācija". "Jūs radāt mehānismu, kādā veidā to īstenot," teica Dombrovskis.
Pavļuts, tam nepiekrītot, pārmeta premjeram virspusēju un kļūdainu spriedumu izdarīšanu. "Es arī esmu pret "prihvatizāciju", es esmu par to, lai valstī izbeigtos izlaupīšana," uzsvēra ekonomikas ministrs.
Diskusija ministra un valdības vadītāja starpā skāra arī jautājumu par uzticību valsts pārvaldei, un Pavļuts Dombrovskim jautāja, vai viņš neuzticas arī Rīgas pašvaldībai, ja reiz apstrīd normatīvā akta pieeju. Tāpēc ministrs viņam vaicāja, kā tiks pārbaudīta un vērtēta valsts un pašvaldību kapitāla daļu turētāju lēmumu pamatotība, un uzdeva jautājumu, vai premjers uzticas Rīgas domes lēmumiem saistībā ar šiem jautājumiem. Uz šo jautājumu Dombrovskis atbildēja, paužot savu negatīvo nostāju par, viņaprāt, nesaimniecisko Rīgas pašvaldības vadības darbošanos, kur spilgts piemērs esot vēlme ražot dzeramo ūdeni pudelēs.
Skatot šo likumprojektu, garas diskusijas bija, sākot no nepieciešamības kapitālsabiedrību pārvaldību vērtēt reizi trīs gados, par to, kāda statusa lēmumam jābūt par turpmāko pārvaldību - vai administratīvajam aktam, vai politiskam lēmumam. Tāpat diskusijas bija par dažādiem juridiskiem jautājumiem, atlīdzību un par to, kādām kapitālsabiedrībām jābūt valsts īpašumā, kā argumentu izmantojot nepilnības tirgū.
Dombrovskis uzdeva izvērtēt, vai kapitālsabiedrību pārvaldība tiešām jāizvērtē ik pa trīs gadiem,un vai lēmumam ir jābūt administratīvam aktam, aicinot to noteikt kā politiski pieņemtu lēmumu. Dombrovskis rosināja atkarībā no skaņošanas norises likumprojektu virzīt uz valdības sēdi. Ja būs daudz nesaskaņojumu, tad atkārtoti skatīs Ministru kabineta komitejas sēdē.
Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojekts ir publisko personu komercdarbības un kapitāla daļu pārvaldības reformas pamatlikums. Likumprojekta mērķis ir veicināt publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu labu pārvaldību, ievērojot starptautiski atzītus labas korporatīvās pārvaldības principus, kā arī veicināt publisko personu komercdarbības nosacījumu ievērošanu.
Vienlaikus ministrija izstrādājusi grozījumus piecos citos likumos - Valsts pārvaldes iekārtas likumā, precizējot nosacījumus, kad publiska persona ir tiesīga nodarboties ar komercdarbību atbilstoši Publisko personu komercdarbības koncepcijā piedāvātajam un Ministru kabineta apstiprinātajam risinājuma variantam, t.i., publiska persona var nodarboties ar komercdarbību stratēģiski svarīgā nozarē vai tirgus nepilnības apstākļos, likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", nosakot, ka birojs veic kapitāla daļu un kapitālsabiedrību privatizāciju un Privatizācijas aģentūra šīs funkcijas nodod birojam līdz noteiktam datumam.
Tāpat izstrādāti grozījumi likumā "Par budžetu un finanšu vadību", likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", precizējot kapitālsabiedrību padomju locekļu amatu savienošanas iespējas nosacījumus atbilstoši Ministru kabineta atbalstītajam Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā piedāvātajam risinājumam, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, nosakot biroja vadītājam un darbiniekiem atšķirīgus atalgojuma noteikšanas principus nekā pārējiem civildienesta ierēdņiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
