Septembrī Latvijā viesosies Dalailama  (29)

Viņš sacīja, ka patlaban norit darba plāna saskaņošana. Plānots, ka būs viena liela publiska lekcija, tāpat būs arī tikšanās ar Saeimas deputātiem, politiķiem, sabiedrības inteliģences pārstāvjiem un, iespējams, vēl kādas atsevišķas tikšanās.

Viens no vizītes mērķiem esot tas, ka kopš Dalailamas pēdējās vizītes esot pagājis diezgan ilgs laiks, tāpat arī tā būs aicinājums Latvijas politiķiem paust aktīvāku atbalstu Tibetas tautai.

"Skaidrs, ka pasaulei ir jāatbalsta un jāizrāda zināms aizrādījums Ķīnai par to, kas notiek pret Tibetas tautu, kultūru, valodu. Līdz ar to šī vizīte būs kā jau kārtējā vizīte, kurā aicināt, šajā gadījumā Latvijas politiķus, stingrāk nostāties ar savu viedokli, nevis tikai smaidīt un mutiski teikt, ka mēs atbalstām Dalailamu, atbalstām Tibetu, bet realitātē vispār neko nedarīt," sacīja Skuja.

Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Sīlis, taujāts par sekām, kādas uz Latvijas un Ķīnas attiecībām atstātu Dalailamas ierašanās Latvijā un iespējamā Latvijas amatpersonu tikšanās ar Dalailamu, norādīja, ka Latvija ievēro vienas Ķīnas politiku un Tibetas autonomais rajons ir Ķīnas Tautas Republikas teritorijas sastāvdaļa. Latvija Dalailamu uzskata par garīgo līderi.

"Uzaicinājums Dalailamam un viņa pārstāvjiem apmeklēt Latviju ir privāta iniciatīva. Šāda vizīte, ja tāda notiks, mūsuprāt, neietekmēs Latvijas un Ķīnas Tautas Republikas attiecības," sacīja Sīlis, bilstot, ka cilvēktiesību situācijas uzlabošana Tibetā, tibetiešu valodas, kultūras un reliģiskās identitātes saglabāšana un citi jautājumi ir daļa no Eiropas Savienības (ES) un Ķīnas dialoga, kurā Latvija piedalās kā ES dalībvalsts.

Jau ziņots, ka Dalailama 2011.gada 16.augustā ieradās Igaunijā un tā bija jau trešā reize, kad viņš viesojas Latvijas kaimiņvalstī. Savukārt Latvijā Dalailama viesojies 1991. un 2001.gadā.

Ķīna pārvalda Tibetu kopš 1951.gada, kad šajā Himalaju reģionā tika iesūtīts komunistu valdības karaspēks. Daudzi tibetieši vaino Ķīnas valdību viņu kultūras un reliģijas apspiešanā, ko Pekina kategoriski noliedz. Ķīna apgalvo, ka tibetieši bauda reliģisko brīvību un ar investīciju palīdzību Pekina ir uzlabojusi dzīves standartus un modernizējusi šos reģionus.