Aģentūras BNS rīcībā esošajā atzinumā arī teikts, ka gan leģionāru, gan antifašistu pasākumi pie Brīvības pieminekļa 16.martā vienā laikā pieteikti apzināti. Tas norāda uz protestējošo pasākumu organizatoru vēlmi radīt tiešu konfrontāciju.
Tieši pasākumu pārklāšanās, pēc DP vērtējuma, bija leģionāru atceres dienas galvenais riska faktors, kas varēja sekmēt emocionālas un naidīgas komunikācijas pāraugšanu fiziskā konfrontācijā starp pretēji noskaņotajām pusēm.
DP jau pirms 16.marta norādīja, ka atsevišķi pasākuma dalībnieki izmantos spilgtus izteiksmes līdzekļus, piemēram, provokatīvus saukļus, plakātus un simboliku, kā arī attiecīgas formas apģērbu un skaņu pastiprinošu tehniku.
"Latvijas antifašistiskā koalīcija" (LAK) šajā laikā organizēja apaļā galda diskusiju par nacisma atdzimšanu un vēstures pārrakstīšanas jautājumiem. Uz šo pasākumu bija aicināti arī ārvalstu pārstāvji. LAK kopā ar "Apvienību pret nacismu" un uzaicinātajiem ārvalstu viesiem plānoja rīkot sēru vainagu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa pirms leģionāru atceres dienas gājiena norises, kā arī pēc tās, aizsedzot gājiena dalībnieku noliktos ziedus ar sēru vainagiem.
Šāda rīcība, pēc DP vērtējuma, var izraisīt verbālu un fizisku konfrontāciju starp leģionāru atceres dienas pasākuma dalībniekiem un tā oponentiem. Noslēguma ziņojumā DP norāda, ka, izvērtējot minētos apstākļus, galvenais risks ir saistīts ar verbālu un fizisku konfrontāciju, kas var novest pie sabiedriskās kārtības un drošības pārkāpumiem leģionāru atceres dienas atceres pasākumu laikā.
Iepriekš Radzevičs atzina, ka Rīgas domei tikpat kā nav bijis iespēju ierobežot tādu pasākumu norisi, norādot uz pēdējiem Satversmes tiesas lēmumiem, kuri nepamatota atteikuma gadījumā pašvaldībai ne vien liktu atvainoties pasākumu rīkotājiem, bet arī risku maksāt kompensācijas, ja tā nolemtu tiesa.
Jau vēstīts, ka 16.marta leģionāru dienas piemiņas pasākumos piedalījās kopumā 3000 cilvēku. Pretējo pušu organizētajos pasākumos par dažādiem likumpārkāpumiem aizturēti kopumā trīs cilvēki. Nesaskaņās iesaistījās arī pasākumu apmeklējušais deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība). Vēlāk viņa pārstāvētā partija paziņoja, ka prasīs iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (Reformu partija) demisiju saistībā ar policijas rīcību 16.martā pie Brīvības pieminekļa, kur, pēc apvienības uzskata, netika nodrošināta kārtība leģionāru piemiņas pasākuma laikā.
Šogad 16.martā Rīgas dome atļāva visus pieteiktos pasākumus. Kopumā četras organizācijas pieteica sešus pasākumus. Notika gan leģionāru atceres pasākumi, gan 16.marta pretinieku akcijas, kuri uzskata, ka šajā dienā notiek nacisma glorifikācija.
"Daugavas vanagu" rīkotais gājiens notika stingrā policijas uzraudzībā. Taču pie pieminekļa notika arī incidenti.
Gājiena dalībnieku vidū bija arī Nacionālās apvienības (NA) Saeimas deputāti. Kad gājiens sasniedza Brīvības pieminekli, tā saucamā antifašistu organizācija ieslēdza trauksmes sirēnas, tika atskaņota ļoti skaļa mūzika un lasīta informācija, cik daudz cilvēku nogalināti Otrā pasaules kara laikā un cietuši no nacisma. "Apvienība pret nacismu" šajā laikā rīkoja sapulci piketu pret nacisma glorifikāciju.
Tas izraisīja gājiena dalībnieku dusmas, kuri skaļi pauda neapmierinātību. Atsevišķi gājiena dalībnieki centās pārtraukt mūzikas un tekstu atskaņošanu.
1944.gada 16.martā sākās Latviešu leģiona cīņas pret Sarkano armiju pie Veļikajas upes Krievijā, kuru dēļ organizācija "Daugavas Vanagi" 16.martu sāka atzīmēt kā Latviešu leģiona atceres dienu. Savulaik likumā "Par svētku un atceres dienām" 16 .marts bija Latviešu karavīru atceres diena, bet 2000.gadā to no likuma svītroja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!