Valdība vēl nevienojas par 'veselības nodokli'  (70)

VM piedāvāja divus iespējamos veselības finansēšanas modeļus. Viens no tiem paredzēja, ka plānveida veselības aprūpi saņemtu tikai tie iedzīvotājiem, par kuru ienākumiem ir aprēķināts IIN vai valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Savukārt otrs variants paredzēja ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, ieviešot veselības nodokli 3,65% apmērā.

Par šo otro variantu iestājās arī Veselības ministrija, savukārt pret to iebilda Finanšu ministrija, uzsverot, ka joprojām nav atrisināts jautājums, kā notiks finanšu pārdale ar pašvaldībām, kuras šī nodokļa iezīmēšanas rezultāta zināmus līdzekļus zaudēs.

Šāds nodoklis arī neradot jaunas naudas plūsmas, tikai papildus slogu administrēšanā, uzskata FM.

Kā alternatīva valdības sēdē izskanēja iespēja maksājumu sasaistīt nevis ar IIN, bet gan tikai ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu.

Turpinoties ministru iebildumiem, premjers Valdis Dombrovskis (V) uzdeva VM divu nedēļu laikā vienoties ar FM un Tieslietu ministriju par jauniem iespējamie risinājumiem. Par sarunu rezultātiem būs jāziņo valdībā.

Kategoriski pret VM koncepciju iepriekš nostājusies Latvijas Ģimenes ārstu asociācija un Lauku ģimenes ārstu asociācija, kura uzver, ka: "tie cilvēki, kuri maksā nodokļus, pēc veselības aprūpes sasaites ar nodokļu samaksu, nesaņems labākas kvalitātes pakalpojumus, bet "vienkāršais pacients" veselības aprūpi vispār var nesaņemt".

Ārsti uzskata, ka labas valsts pārvaldības rakstura iezīme ir tā, ka bagātais maksā par nabadzīgo un "nespējīgais saņem šo veselības aprūpes pakalpojumu caur spējīgo". Tomēr Latvijas gadījumā tiek pateikts, ka "visi tie, kas nemaksā nodokļus, neatkarīgi no tā, kādu iemeslu dēļ viņi to nedara ir noziedznieki".

Veselības ministre ārstu argumentus atspēko ar citu ES valstu pieredzi, kur šāda sistēma strādājot gana labi. Tāpat ministre uzsvēra ieguvumus, ka ar šo likumu varētu mazināt ēnu ekonomiku. Ņemot vērā, ka cilvēki, apzinoties, ka, nemaksājot nodokļus, varētu nesaņemt atvieglojumus veselības aprūpē, varētu izvēlēties tos tomēr maksāt. Lietuvā pēc šīs sistēmas ieviešanas esot bijis vērojams straujš ēnu ekonomikas samazinājums.

"Veselības apdrošināšanas koncepcija sniedz piedāvājumu, kā ilgtermiņā plānveidīgi palielināsim veselības nozares budžetu. Stabils un garantēts finansējuma palielinājums katru gadu ļaus atrisināt svarīgākos jautājumus: mazināt rindas uz pakalpojumu saņemšanu, mazināt pacientu līdzmaksājumus, attīstīt kompensējamo medikamentu sistēmu un risināt ārstniecības personu atalgojumu jautājumu," sacījusi Circene.

Savukārt Tiesībsarga birojs uzskata, ka Veselības ministrijas izstrādātais koncepcijas projekts par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli nenodrošina vienlīdzīgu veselības aprūpes pieeju visiem Latvijas iedzīvotājiem, kā arī rada daudzas neskaidrības par koncepcijas lietderību un efektivitāti.

Tiesībsargs Juris Jansons norāda, ka koncepcijas projektā nav atrodamas norādes uz arodslimību un citu slimību profilaksi, ārstēšanu un to apkarošanu. Rezultātā varētu iestāties bīstamas sekas – Latvijas pacientu vidū strauji var progresēt hronisko slimnieku skaits, kuru turpmākais ārstēšanas process valstij izmaksātu dubultā. Savukārt, raugoties no pacientu tiesību viedokļa, tieši valsts plānotie profilaktiskie pasākumi uzskatāmi par veselīgas sabiedrības garantu.

Koncepcijā kā veselības aprūpes budžeta finansēšanas sistēmas maiņas leģitīmais mērķis norādīts sociālais taisnīgums un solidaritāte. Kā sabiedrības ieguvums tiek norādīta ienākumu stabilitāte veselības aprūpes budžetā, skaidrāk iezīmēta resursu sadale un iedzīvotāju motivācija veikt maksājumus. Taču netiekot norādīti sabiedrības tiesību uz veselību nodrošināšanas aspekti.

"Netiek vērtēts, kā pēc Koncepcijas īstenošanas uzlabosies, piemēram, medicīnas pakalpojumu pieejamība un kvalitāte. Ja arī Veselības ministrijas rīcībā ir šāds izvērtējums, tas netiek atspoguļots Koncepcijas projektā. Visticamāk iedzīvotāju atbalsts finanšu modeļa maiņai būtu daudz lielāks, ja būtu skaidrs, ka ar jaunā modeļa ieviešanu ārstniecības pakalpojumu pieejamība uzlabosies un pakalpojums būs kvalitatīvāks," uzskata Jansons.

VM aprēķini iepriekš liecināja, ka pēc veselības obligātās apdrošināšanas koncepcijas stāšanās spēkā, bezmaksas veselības aprūpi nesaņems no 130 līdz 170 000 neattaisnoto nodokļu nemaksātāju.