Līdz šim publiski pieejamā informācija neliecina, ka kibernoziegumos apsūdzētais Latvijas pilsonis Deniss Čalovskis būtu jāizdod ASV, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).
Ministrs uzsver, ka Latvijas pilsoņu izdošana ārvalstīm ir pieļaujama tikai ārkārtas gadījumā, kad ir būtiski argumenti, kas pamato šādu rīcību.
Šobrīd, vērtējot publiski pieejamo informāciju, tādus apstākļus, lai Čalovski izdotu tiesāšanai ārvalstīm, konstatēt nevar, par ministra nostāju portālu "Delfi" informēja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis.
Ārlietu ministrija gan vēl gaidot Tieslietu ministrijas sagatavoto informāciju par šo lietu. Tomēr, kad lēmums par Čalovska izdošanu ASV nonāks valdībā, Ārlietu ministrija to varētu arī neatbalstīt.
Jau ziņots, ka kibernoziegumos vainotais Čalovskis atklātā vēstulē lūdzis sabiedrības atbalstu un iestāšanos pret viņa izdošanu ASV.
Atklātajā vēstulē Deniss Čalovskis neskaidrojot, vai un kā saistīts ar viņam inkriminēto noziegumu, tikai norādot uz pārkāpumiem viņa aizturēšanā un lūdzot Latvijas sabiedrību iestāties par viņa neizdošanu ASV, vēsta "Neatkarīgā Rīta Avīze".
Avīze norāda, ka aizdomas par Čalovska saistību ar kibernoziegumiem - īpaši bīstamas saimes datorvīrusa komponentes radīšanu - neesot pārbaudītas, tās balstītas vienīgi uz ASV izmeklētāju secināto.
Augstākā tiesa iepriekš nolēma, ka "Imantas hakera" Denisa Čalovska izdošana tiesāšanai ASV par iespējamajiem izdarītajiem kibernoziegumiem ir pieļaujama, taču gala lēmums par izdošanu būs jāpieņem Ministru kabinetam.
Čalovskis tika aizturēts pērn decembrī Rīgā.
Tika vēstīts, ka sestā stāva dzīvokli Imantā, kur atradies Čalovskis, ieņēmuši specvienības dalībnieki, kas ar trosēm nolaidušies no jumta.
Abi pārējie apsūdzētie šajā lietā ir Krievijas pilsonis Ņikita Kuzmins, kurš tika aizturēts Ņujorkā un atrodas apcietinājumā ASV, un Rumānijas pilsonis Mihajs Jonuts Paunesku, kurš atrodas apcietinājumā Rumānijā.
Apsūdzībā teikts, ka apsūdzētie ir atbildīgi par to, ka ar datorvīrusu, kas pazīstams ar nosaukumu "Gozi", inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 tūkstoši datoru ASV, no tiem arī aptuveni 190 ASV Nacionālās aviācijas un kosmosa pārvaldes NASA datori. Ar šā vīrusa palīdzību iegūta informācija, tostarp paroles, kas ļāvusi ielauzties banku kontos un nozagt naudu miljoniem latu vērtībā.
Saskaņā ar apsūdzību Kuzmins 2005.gadā pasūtījis kādam programmētājam vīrusu, kuru vēlāk interneta forumos piedāvājis izīrēt par samaksu, Paunesku izīrējis serverus vīrusa izplatīšanai, savukārt Čelovskis, kurš ir programmēšanas speciālists, vēlāk, izpildot pasūtījumu, vīrusu uzlabojis.
Vīrusa izplatīšana sākusies 2007.gadā. Antivīrusu programmas šo vīrusu lielākoties nav pamanījušas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
