Valdība aizvadītajā gadā ar saviem uzdevumiem ir tikusi galā un ministrijas ir izpildījušas valdības deklarācijā paredzētos uzdevumus, ceturtdien, prezentējot ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību, teica premjers Valdis Dombrovskis (V). Kā turpmākos izaicinājumus viņš minēja jaunu darba vietu radīšanu un nabadzības mazināšanu, bet Saeimas opozīcija par valdības darbu ir skeptiska un ironizē par premjera piesaukto "veiksmes stāstu".
Ziņojumā, kas sagatavots uz 133 lappusēm un par ko Saeimā ceturtdien paredzētas debates, ministri galvenokārt koncentrējušies uz valdības deklarācijā paredzēto uzdevumu izpildi. Premjera vērtējumā iepriekšējais gads ir bijis dinamisks un izaicinājumiem bagāts.
"Šis ir bijis gads, kad valdība aktīvi strādājusi pie valsts stabilitātei un attīstībai svarīgām tēmām, tādām kā Nacionālais attīstības plāns, Fiskālās disciplīnas likums, gatavošanās eiro ieviešanai. Starp prioritātēm izcelta valsts demogrāfiskās situācijas risināšana, sabiedrības saliedētības veicināšana un reģionu attīstība, kur īpaši jāuzsver valdības plāns Latgalei," pauda Dombrovskis.
Viņš pauda, ka valdība šā gada budžetā pirmo reizi varējusi piedāvāt palielinājumu prioritārajiem pasākumiem, tāpat pērn Finanšu ministrijas vadībā sākts darbs, plānojot nodokļu samazināšanu Latvijā.
Šajā gadā valdības prioritātes ekonomikā būs jaunu darbavietu radīšana, paralēli turpinot uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un investīciju piesaisti.
Tāpat premjera ziņojumā uzsvērta eiro ieviešanas nozīme – tas ļaus Latvijai pievienoties ES attīstību virzošo valstu kodolam. Eiro ieviešana ir svarīgs priekšnoteikums valsts turpmākā "ekonomikas izrāviena" īstenošanā, tās labvēlīgo efektu sajutīs gan valsts iedzīvotāji, gan uzņēmēji, norādīts ziņojumā. Pāriet uz eiro Latvijā iecerēts no 2014. gada un valdība pērn darījusi dažādus darbus šā mērķa sasniegšanai.
Tāpat premjers uzsvēra Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014. līdz 2020.gadam pieņemšanu un īstenošanu. Atbilstoši NAP 2020 turpmākie izaicinājumi saistīti ar intensīvāku investīciju piesaisti un jaunu darbavietu radīšanu reģionos, sniedzot atbalstu uzņēmumu modernizācijai, pilnveidojot uzņēmējdarbībai būtisku infrastruktūru, samazinot administratīvo slogu uzņēmējiem, kā arī veicot informējošus un motivējošus pasākumus uzņēmējdarbības sākšanai un attīstībai.
Premjers arī uzsvēra, ka pašlaik valdība turpina strādāt pie nabadzības samazināšanas mehānismiem, un 2013.gadā sekos mērķtiecīgi pasākumi nabadzības samazināšanai, tādējādi nodrošinot to, ka valsts ekonomikas izaugsmi savā dzīvē jūt pēc iespējas plašāks valsts iedzīvotāju loks.
Kritizē gan opozīcija, gan koalīcija
"Saskaņas centra" (SC) frakcijas deputāts Igors Pimenovs kritiski izteicās, ka pašlaik Latvijas ekonomikas straujajai izaugsmei ir viens loģisks skaidrojums – valsts pēckrīzes perioda kāpj ārā "no lielas bedres", savukārt ekonomikas "veiksmes stāsts" izmaksā pārāk dārgi, jo sarucis darba vietu skaits, bet ārpus Latvijas devušies apmēram 300 000 cilvēku.
Viņš uzsvēra, ka tuvu patiesībai ir prognozes, ka taupības politika Eiropu aizvedīs līdz kārtējai stagnācijai – tas ir rezultāts tam, ka samazinājušies izdevumi ekonomikā un darba vietu skaits.
"Mēs esam Eiropas Savienības ekonomiskā perifērija pēc izaugsmes un tempiem – nekādi brīnumi nav notikuši," sacīja Pimenovs, piebilstot, ka Latvijas galvenā problēma ir zema ekonomiskā konkurētspēja.
Savukārt koalīcijā ietilpstošās Nacionālās apvienības (NA) frakcijas deputāts Kārlis Krēsliņš aicināja padomāt, vai Saeimas zemie reitingi nav saistīti ar izpildvaras – valdības – darba kvalitāti.
Pēc Krēsliņa domām, nav pareiza kārtība, ka koalīcijas sadarbības padome nosaka, kādi būs izpildvaras lēmumi, un norāda, kā balsot deputātiem.
Atzinīgus vārdus valdībai gan veltīja Reformu partijas frakcijas deputāts Gunārs Igaunis, kurš pauda prieku par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un valdības atbalsta pasākumiem Latgales reģionu attīstībai.
Piebildes pie ziņojuma izsaka KM un EM
Premjera ziņojumu par valdības darbu Saeimas sēžu zālē klātienē noklausījās gandrīz visi valdības ministri. Pēc premjera ziņojuma debatēs uzstājās divi ministri– kultūras ministre Žaneta Jaunzeme – Grende (NA) un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Jaunzeme – Grende teica, ka viņas vadītā Kultūras ministrija (KM) izdarījusi visu, kas 2012.gadā paredzēts valdības deklarācijā, bet laba padarīta darba sajūta ir, kad padarīts vairāk.
Viņa uzsvēra plašos darbus saistībā ar šovasar notiekošajiem dziesmu svētkiem un plašo programmu tajos, kas būs redzama un pieejama ikvienam interesentam, tāpat šos dziesmu svētkus apmeklēs 56 latviešu diasporu kolektīvi.
Tāpat Jaunzeme-Grende uzsvēra, ka finiša taisnē ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecība, kas norit KM pārziņā, cītīgi turpināti arī nacionālās identitātes attīstīšanas pasākumi.
Savukārt Pavļuts teica, ka aizvadītajos gados Latvijā vīzija un mērķi bijuši stipri vien fragmentēti un saraustīti. Pašlaik daudzas būtiskas vīzijas ir iestrādātas Nacionālās attīstības plānā līdz 2020.gadam. Tāpat Pavļuts uzsvēra, ka "nākamajā periodā, dāmas un kungi, Eiropas fondu naudu vajadzētu investēt, nevis apgūt", kā tas darīts līdz šim.
Valdības un Saeimas darbā Pavļuts aicināja mazināt koalīcijas un opozīcijas kašķus, jo valsts ilgtermiņa domāšana un attīstība "jāvirza visiem kopā".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
