IZM noraida bažas, ka neprasīs papildu finansējumu pedagogu algām  (31)

Viņa norāda, ka LIZDA minētajā vēstulē Finanšu ministrijai (FM) ir runa par budžeta bāzes izdevumiem, taču budžeta maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu veido bāzes izdevumi un valsts pamatbudžeta attīstības izdevumi, kur iekļautas jaunās politikas iniciatīvas.

Viņa akcentēja, ka ministrija kopā ar sociālajiem partneriem stādā pie pedagogu motivācijas programmas izstrādes, kuras īstenošanai nepieciešamie līdzekļi ir attīstības jeb jauno politikas iniciatīvu, nevis bāzes izdevumi. Jauno politikas iniciatīvu izdevumu pieprasījumus ministrijām jāiesniedz FM un Pārresoru koordinācijas centrā līdz 3.jūnijam, ko ministrija arī plāno darīt.

Blačforda arī atgādina, ka pērn augustā budžeta bāzes izdevumiem IZM panāca papildu finansējuma piešķiršanu 2013.gadā - 6 505 393 latu, 2014.gadā -14 404 463 latu, 2015.gadā - 14 404 463 latu apjomā, kas ir nepieciešami, lai īstenotu vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu, vadītāju un vadītāju vietnieku zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu par 10% un diferencētu pedagogu atalgojuma ieviešanu, sasaistot to ar pedagogu profesionālās darbības kvalitāti, kā to paredz Sadarbības memorands.

Savukārt 2013.gada 5.martā valdība atbalstīja IZM prasību palielināt bāzes izdevumus 2014.-2016. gadam par 501 900 latiem ik gadu, ņemot vērā prognozēto piecgadīgo un sešgadīgo bērnu skaita palielinājumu turpmākajos gados. "Tādēļ nav pamata apgalvojumiem, ka ministrija nepieprasa finansējumu Sadarbības memoranda īstenošanai," uzsver Blačforda.

Blačforda norādīja, ka arī ministra un LIZDA 27.marta tikšanās ir saskaņota un plānota jau februāra vidū un nav nekāds ārkārtas pasākums, kā to pasniedzot LIZDA.

Aģentūrai LETA Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs izteica bažas par to, ka Ķīlis apņēmies nepieprasīt papildu valsts finansējumu Sadarbības memorandā paredzēto reformu īstenošanai un pedagogu darba samaksas bāzes izdevumiem 2014.-2016.gadam. Patlaban organizācija lemj par tālāko rīcību un iecerējusi 27.martā uz sarunu uzaicināt Ķīli.

Vēstulē, kuru Ķīlis nosūtījis finanšu ministram Andrim Vilkam, ir sacīts, ka IZM patlaban noris darbs pie pedagogu darba samaksas reformas īstenošanas gaitas analīzes, kā arī vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas programmas, ņemot vērā valsts budžetā "Mērķdotācijas pašvaldībā" ieplānoto finansējumu pedagogu darba samaksai 2013./2014.mācību gada pirmajiem četriem mēnešiem un 2014.-2016.gada bāzei.

Tiek norādīts arī, ka saistībā ar to, IZM piekrīt Ministru kabineta šā gada 5.marta sēdē "Mērķdotācijas pašvaldībām" noteiktajiem pedagogu darba samaksas bāzes izdevumiem 2014.-2016.gadam, nepieprasa papildu finansējumu bāzei šim mērķim.

Ministrija gan izvērtēs nepieciešamību pēc papildu finansējuma. "Ja programmas īstenošanas sākšanai būs nepieciešams papildu finansējums, ministrija izvērtēs to atbilstību jauno politikas iniciatīvu nosacījumiem un nepieciešamības gadījumā saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 5.februāra rīkojuma Nr.40 "Par likumprojekta "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. Un 2016.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2014.gadam" sagatavošanas grafiku" pielikuma 4.punktu iesniegs tos Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas centrā līdz 2013.gada 3.jūnijam," klāstīts vēstulē.

Tajā arī Ķīlis prasījis neiesniegt izskatīšanai šīs nedēļas valdības sēdē informatīvo ziņojumu par pedagogu darba samaksas reformu īstenošanu. Kā skaidroja Blačforda, informatīvo ziņojumu nebija nemaz paredzēts skatīt šonedēļ.