AT: nebija juridisku iemeslu liegt 'Imantas hakera' izdošanu ASV  (113)

Tiesas pārstāve Baiba Kataja norāda, ka AT lēmumu pieņēmusi, tiesas sēdē uzklausot Čalovski, viņa aizstāvi zvērinātu advokāti Ilonu Bulgakovu un prokuroru Mārci Viļumu. Tiesa iepazinās ar pārbaudes materiāliem un iesniegtajiem dokumentiem un secināja, ka prokurors izdošanas lūguma pārbaudi veicis atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām, vispusīgi izvērtējot izdošanas pamata esamību, un, ievērojot likumu, atzinis Čalovska izdošanu par pieļaujamu.

AT arī konstatēja, ka nepastāv neviens no Kriminālprocesa likumā norādītajiem personas izdošanas atteikuma iemesliem. Izdošanas tiesiskais pamats ir 2005.gada 7.decembra Latvijas Republikas valdības un ASV valdības līgums par izdošanu, kas ratificēts Saeimā 2007.gada 24.maijā un stājās spēkā 2009.gada 15.aprīlī.

Konkrētajā gadījumā apstāklis, ka Čalovskis ir Latvijas Republikas pilsonis, nevarēja būt par iemeslu viņa izdošanas atteikumam, norāda tiesā. Satversmes 98.pants pieļauj Latvijas pilsoņa izdošanu ārvalstīm Saeimas apstiprinātos starptautiskos līgumos paredzētajos gadījumos un 2005.gada 7.decembra līguma 3.pants paredz, ka izdodamās personas pilsonība nav pamats atteikumam veikt izdošanu.

Kataja norāda, ka tiesa arī neguva apstiprinājumu aizstāvības apgalvojumam par Čalovska apsūdzības dokumenta nekonkrētību. Tiesu palāta konstatēja, ka apsūdzības dokumentā ir minētas konkrētas Čalovska noziedzīgas darbības, kā tās izpaudās, kāda bija viņa loma noziegumu izdarīšanā un citi būtiski apstākļi.

Tiesas pārstāve bilst, ka, izskatot sūdzību par prokurora lēmumu par konkrētas personas izdošanas pieļaujamību, Kriminālprocesa likums neparedz tiesai iespēju vērtēt tās vainas pierādījumus, speciālo līdzekļu pielietošanas samērīgumu aizturēšanas laikā un iegūto pierādījumu pieļaujamību. Likums neparedz konkrētās personas personības izvērtējumu kā iespējamo iemeslu izdošanas atteikumam.

Ar Viļuma pērnā gada 20.decembra lēmumu atzīta par pieļaujamu Čalovska izdošana ASV. Izskatot Čalovska sūdzību par minēto lēmumu, AT 30.janvārī atstāja to negrozītu un atzina par pieļaujamu vīrieša izdošanu ASV.

Jau ziņots, ka kibernoziegumos vainotais Čalovskis atklātā vēstulē lūdzis sabiedrības atbalstu un iestāšanos pret viņa izdošanu ASV. Vēstulē Čalovskis neskaidrojot, vai un kā saistīts ar viņam inkriminēto noziegumu, tikai norādot uz pārkāpumiem viņa aizturēšanā un lūdzot Latvijas sabiedrību iestāties par viņa neizdošanu ASV, vēsta "Neatkarīgā Rīta Avīze".

Tiesa iepriekš nolēma, ka "Imantas hakera" Denisa Čalovska izdošana tiesāšanai ASV par iespējamajiem izdarītajiem kibernoziegumiem ir pieļaujama, taču gala lēmums par izdošanu būs jāpieņem Ministru kabinetam.

Čalovskis tika aizturēts pērn decembrī Rīgā. Tika vēstīts, ka sestā stāva dzīvokli Imantā, kur atradies Čalovskis, ieņēmuši specvienības dalībnieki, kas ar trosēm nolaidušies no jumta.

Abi pārējie apsūdzētie šajā lietā ir Krievijas pilsonis Ņikita Kuzmins, kurš tika aizturēts Ņujorkā un atrodas apcietinājumā ASV, un Rumānijas pilsonis Mihajs Jonuts Paunesku, kurš atrodas apcietinājumā Rumānijā.

Apsūdzībā teikts, ka apsūdzētie ir atbildīgi par to, ka ar datorvīrusu, kas pazīstams ar nosaukumu "Gozi", inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 tūkstoši datoru ASV, no tiem arī aptuveni 190 ASV Nacionālās aviācijas un kosmosa pārvaldes NASA datori. Ar šā vīrusa palīdzību iegūta informācija, tostarp paroles, kas ļāvusi ielauzties banku kontos un nozagt naudu miljoniem latu vērtībā.

Saskaņā ar apsūdzību Kuzmins 2005.gadā pasūtījis kādam programmētājam vīrusu, kuru vēlāk interneta forumos piedāvājis izīrēt par samaksu, Paunesku izīrējis serverus vīrusa izplatīšanai, savukārt Čelovskis, kurš ir programmēšanas speciālists, vēlāk, izpildot pasūtījumu, vīrusu uzlabojis.

Vīrusa izplatīšana sākusies 2007.gadā. Antivīrusu programmas šo vīrusu lielākoties nav pamanījušas.