Pērn valdības sēdēs visretāk bijis Rinkēvičs, apzinīgākais - Bordāns, slimīgākais - Ķīlis  (41)

Kopumā pagājušā gada laikā notika 71 valdības sēde - gan kārtējās, gan ārkārtas sēdes, un Rinkēvičs nav piedalījies 30 sēdēs un visu sēžu neapmeklēšanas iemesls bija ārvalstu komandējumi.

Tikmēr Bordāns, kuru amatā apstiprināja jūlija sākumā, līdz pagājušā gada beigām ir kavējis tikai divas sēdes, un kavējuma iemesls arī bija komandējumi. Otrs lielākais neapmeklēto sēžu skaits ir finanšu ministram Andrim Vilkam (V) - viņš nav piedalījies 27 sēdēs, un nepiedalīšanās iemesls pārsvarā bija komandējumi, bet divas sēdes nav apmeklētas tādēļ, ka tajā laikā ministram bija atvaļinājums.

Trešajā vietā pēc neapmeklēto sēžu skaita ir aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V), kurš nav apmeklējis kopumā 22 sēdes. Viņam gan iemesli sēžu neapmeklēšanai bija dažādi - gan komandējumi un slimošana, gan atvaļinājums, gan arī kāda konkrēta pasākuma apmeklējums, kas sakritis ar valdības sēdes norises laiku.

Tikmēr vienīgais ministrs, kurš valdības sēdēs pārsvarā nav piedalījies slimības dēļ, ir izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Kopumā viņš nav piedalījies 20 sēdēs, un 13 sēdes kavētas tieši slimības dēļ, pārējo kavēšanas iemesls bijis vai nu komandējums, vai atvaļinājums.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pērn nav piedalījies 18 sēdēs, pārsvarā komandējumu dēļ, veselības ministre Ingrīda Circene (V) valdības sēdēs pērn nepiedalījās 16 reizes, un kavējumu iemesls bija komandējumi, slimība, atvaļinājums un kādas tikšanās. Savukārt zemkopības ministre Laimdota Straujuma nav apmeklējusi 13 sēdes - no tām tikai vienu reizi atvaļinājuma dēļ, bet pārējās kavējusi tāpēc, ka bijusi komandējumos.

Tikmēr bijušais satiksmes ministrs Aivis Ronis komandējumu un atvaļinājumu dēļ nepiedalījās 12 valdības sēdēs.

Trim ministriem ir vienāds kavēto valdības sēžu skaits - 11 valdības sēdēs dažādu iemeslu dēļ nav piedalījušies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK). Kamēr Kozlovskim un Grendei galvenokārt kavējuma iemesls bija komandējumi, Sprūdžs uz sēdēm neieradās, jo bija atvaļinājumā.

Labklājības ministre Ilze Viņķele (V) pērn nav apmeklējusi deviņas valdības sēdes, tikpat liels kavējumu skaits bija iepriekšējam tieslietu ministram Gaidim Bērziņam (VL-TB/LNNK).

Savukārt pats valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (V) pagājušā gada laikā nav vadījis desmit valdības sēdes - astoņos gadījumos iemesls bijis komandējums, bet divos - atvaļinājums.