Daļai pašvaldību gadu no gada ir problēmas ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu pamatotu izlietošanu, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Kopumā tās zaudējušas 8,19 miljonus latu.
Visbiežāk nepamatoti nauda tērēta Jelgavas novada domes īstenotajos projektos (18 gadījumos), tai seko Kuldīgas novada dome (16 gadījumi), Balvu novada dome (10 gadījumi) un citas pašvaldības, vēsta raidījums.
Par piemēru "De facto" min Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastu, kur par ES fondu līdzekļiem izbūvēta Tur gājēju ietve un veloceliņš. Lai arī ir stingri noteikts, ko drīkst darīt par piešķirto fondu naudu, pašvaldība tomēr nolēma arī iestādīt kociņus un aizlāpīt bedres uz blakus esošā ceļa. Tā rezultātā nelietderīgi un nepamatoti iztērējot 16 524,41 LVL.
Šis gadījums nav izņēmums. Drīzāk sistemātiska problēma Jelgavas novada domes īstenotajos projektos par Eiropas naudu, skaidro "De facto". Kādā reizē strādājošajiem pārmaksāts, citā gadījumā pašvaldības darbiniekiem notikušas apmācības par ES fondu līdzekļu apgūšanu, bet rezultātā plānotās tēmas apskatītas netika. Vēl bijušas situācijas, ka būvniecība izrādījusies dārgāka nekā cerēts.
Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS) to skaidro ar sasteigtajiem projektiem, kas ,, bieži vien ir nekvalitatīvi. Tad, kad šo naudu esi dabūjis un sācis būvēt, tu konstatē, ka varētu racionālāk, labāk. Tad tiek nomainītas kaut kādas iekārtas, alternatīvas meklētas, un tad ministrija uzskata, ka jābūt tā, kā ir bijis projektā."
Kuldīgas novadā virkni pārkāpumu konstatēja ielu remontu iepirkumos.
Savukārt, Sinagogu pārveidojot par bibliotēku, izvēlējās būvnieku ar nodokļu parādu. Tas darbus paveikt nespēja. Joprojām Kuldīgas novada pašvaldībai ir vislielākā summa, ko nekvalitatīvu projektu rezultātā bija jāsedz no savas kabatas – 1 484 348 LVL. Taču būtiski - pagājušā gada otrajā pusē šī summa nav pieaugusi. Tas liek domāt, ka pašvaldība no savām kļūdām tomēr mācījusies.
Tikmēr par "rūpju bērnu" joprojām var saukt Talsu novada domi - nepamatoti iztērēti 698 322 LVL. Ar "sveša naudu" lietošanu nesokas arī Jēkabpils (574 161 LVL), Gulbenes ( 528 383 LVL), Balvu (263 400 LVL) un Ikšķiles novadiem (260 836 LVL). Finanšu ministrijas ES fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne par piemēriem min Talsus, Balvus un Madonu, kur "pašvaldības varbūt ir lēnīgākas vai mazāk uztver ierosinājums uzlabot situāciju".
Kopumā pašvaldības nepamatoti iztērējušas un pēc tam no saviem budžetiem atmaksājušas 8,19 miljonus latu. Visbiežāk tie ir dažādu līgumu pārkāpumi. Pārsvarā neatbilstības saistāmas ar papildu darbu veikšanu un termiņu pagarināšanu bez atbilstošas iepirkumu procedūras.
"Daudzas pašvaldības no tām, kurām mēs lūdzām sniegt paskaidrojumus, joprojām atrunājas, ka viss ir kārtībā, joprojām saka, ka tā nav viņu vaina, bet valsts iestāžu vaina", tā raidījumam pastāstīja Ilona Raugze, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietniece.
Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaistē visaktīvākās ir republikas nozīmes pilsētas un lielie novadi. Viens no iemesliem – tiem ir lielākas budžeta iespējas. Pašvaldībai jālīdzfinansē projekti. Taču joprojām jāsaskaras ar situācijām, kad Eiropas nauda ņemta tikai tāpēc, ka to var dabūt. Piemēram, lai uzbūvētu lielu futbola laukumu ar tribīnēm mazā ciematā. Lai to mainītu I.Raugze plāno ,,nākamajā plānošanas periodā aicināt visas pašvaldības lielāku uzmanību pievērst uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumiem".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!