Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs paliks savā amatā, pirmdien ārkārtas sēdē balsojumā nolēma Brīvostas valde. Līdz ar to ir izgāzies valsts pārstāvju rosinātais mēģinājums atcelt ilggadējo brīvostas vadītāju. Sākotnēji uz to aicināja vides ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), taču pieprasījumu sasaukt ārkārtas sēdi iesniedza brīvostas valdes loceklis Ēriks Škapars (V).
Ārkārtas sēdi par Loginova atbilstību amatam bija iesnieguši četri brīvostas valdes locekļi – valsts pārstāvji Rīgas ostas valdē ir Inga Antāne (RP), kura pārstāv Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Škapars, kuru virzījusi Finanšu ministrija, Ģirts Greiškalns, kurš pārstāv Ekonomikas ministriju, kā arī Džineta Innusa, kura pārstāv Satiksmes ministriju. Viņi arī balsoja par Loginova atbrīvošanu.
Savukārt pret balsoja Rīgas domes pārstāvji brīvostas valdē - Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs un Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR), Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) un domes deputāti Mihails Kameņeckis (SC) un Vadims Jerošenko (SC), kuri arī vērsušies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu pēc iespējas ātrāk izvērtēt, cik pamatoti un korekti ir Valsts kontroles pārmetumi par Rīgas brīvostas radītajiem zaudējumiem vai nepamatoto rīcību ar finanšu līdzekļiem kopsummā par vairāk nekā 41 miljonu latu.
Škapars pēc sēdes žurnālistiem sacīja, ka vienlaikus ar šo balsojumu brīvostas valde sagatavojusi plānu, kā īstenot Valsts kontroles ieteikumus iestādes darba un pārvaldības uzlabošanai. Valde spriedusi, ka 23 Valsts kontroles izteiktās rekomendācijas varētu ieviest ātrākos termiņos, kā aicinājusi revīzijas iestāde. Ar šiem jautājumiem brīvostā nodarbošoties speciāla kvalitātes vērtēšanas komisija. Tās uzdevums būšot arī noskaidrot konkrētu Rīgas brīvostas pārvaldes darbinieku atbildību par revīzijā konstatētajiem pārkāpumiem, teica Škapars.
Viņš arī norādīja - būtu jāpārvērtē esošais balsošanas modelis, uz ko norāda esošais gadījums, kad Loginova pozīcijas izrādījušās neapkarojamas, lai gan visi četri valsts pārstāvji brīvostas valdē bijuši par pašreizējā pārvaldnieka gāšanu. Lai mainītu šo kārtību, būtu jāgroza Ostu likums, taču tas jau būtu valdības un Saeimas kompetences jautājums, pauda Škapars.
"Diemžēl viedoklis par labu pārstāvniecību [brīvostā] no valsts un pašvaldības pārstāvju puses izrādījās atšķirīgs," viņš piebilda.
Savukārt brīvostas valdes priekšsēdētājs Ameriks pauda, ka brīvostas valdē valsts un pašvaldību pārstāvjiem jāspēj rast zināms viedokļu consensus, kas šajā gadījumā nav izdevies. Viņaprāt, valsts un pašvaldību pārstāvniecību valdē nevajadzētu mainīt, jo par brīvostu vienlīdz atbildīgas ir gan Rīgas dome, gan ministrijas.
Tāpat Ameriks piebilda, ka brīvostas valde ik mēnesi atgriezīšoties pie nepieciešamo uzlabojumu izvērtēšanas un apstiprināšanas. Valdes lēmumi šajā gadījumā arī būšot atkarīgi no prokuratūras viedokļa, vai attiecīgās paredzētās izmaiņas brīvostas darbā ir tiesiskas un likumīgas, klāstīja Ameriks, par piemēru minot arī konkrētu cilvēku atbildības izvērtēšanu.
Ģenerālprokuratūra šo jautājumu par ostas vadības atbildību jau nodevusi Valsts policijai.
Ameriks jau izteicies, ka Loginovs nav neaizvietojams, taču vispirms būtu jāsagaida prokuratūras atzinums par Valsts kontroles atklātajiem pārkāpumiem ostā, kas kļuva par iemeslu Loginova atlaišanas pieprasījumam.
Jau vēstīts, ka Valsts kontrole publiskotajā revīzijā konstatējusi, ka Rīgas brīvosta normatīvo aktu pārkāpumu, neatbilstošas un nesaimnieciskas rīcības rezultātā radījusi zaudējumus vai nepamatoti rīkojusies ar finanšu līdzekļiem kopsummā par vairāk nekā 41 miljonu latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
