Viņa atzina - Liepājā teju katras ģimenes kāds loceklis strādā šajā uzņēmumā, līdz ar to katras ģimenes ienākumi atkarīgi no tā, cik tie būs regulāri un pastāvīgi tieši "Liepājas metalurgā". Tāpēc problemātiski būtu - kad cilvēki, kuri šauri specializējušies darbam metalurģijas jomā, vairs nespētu atrast līdzīgu darbu.
"Mēs varam piedāvāt cilvēkiem kvalifikācijas celšanas programmas un pārkvalifikācijas programmas, var tikt veidotas īslaicīgas darba vietas. To visu var darīt, bet tas ir īstermiņa risinājums. Bezdarba mazināšanas zāles ir darba vietas," klāstīja Kalvāne.
Pašlaik Liepājā darba devēji piedāvā 150 brīvas darba vietas, kas būtu vismaz desmitreiz par maz, ja "Liepājas metalurgs" apturētu darbību.
Jau vēstīts, ka valdība otrdien lems, kā rīkoties saistībā ar finanšu grūtībās nonākušo Liepājas metalurģijas uzņēmumu "Liepājas metalurgs".
Uzņēmums lūgs valdībai 57,6 miljonu latu palīdzību, lai glābtu uzņēmumu no bankrota. Koalīcijā valda apjukums, jo politiķus baida pārmetumi "Parex" bankas scenārija atkārtošanā, tomēr neviens nevēlas, lai 2000 liepājnieku paliktu bez darba.
Ņemot vērā šī jautājuma komplicēto situāciju, vēl pāragri runāt par valsts iespējamo iesaistīšanos AS "Liepājas metalurgs" finansiālo grūtību risināšanā, kamēr valdība nav rūpīgi izvērtējusi uzņēmuma finansiālo situāciju un apstākļus, kāpēc tas nonācis grūtībās, portālam "Delfi" sacīja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.
Ziņots arī - "Liepājas metalurga" valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē uzsvēra, ka gaidāmā elektrības sadārdzināšanās no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) uzņēmumam ir izdzīvošanas jautājums, tādēļ nolemts Latvijas energokompānijai "Latvenergo" vairs nemaksāt OIK maksājumus.