LIZDA piktojas par IZM darbu, bet Ķīļa demisiju vēl neprasa  (118)

LIZDA ar ministrijas pārstāvjiem un pašu ministru paredzējusi tikties vēl aprīlī un maijā un tad sniegt savu viedokli par ministrijas piedāvātajām "jaunajām politiskajām iniciatīvām".

Pēc to novērtēšanas LIZDA tomēr varētu lemt par neuzticības izteikšanu Ķīlim (RP), trešdien kopsapulcē pēc tikšanās ar IZM vadības pārstāvēm nolēma LIZDA padome.

Pats ministrs šajā padomes sēdē veselības problēmu dēļ nepiedalījās, un uz sarunu ar arodbiedrību bija atnākušas IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa ar vietniekiem - Izglītības departamenta direktori Eviju Papuli un Nodrošinājuma departamenta direktori Svetlanu Batari.

LIZDA ar Ķīli cer tikties 8.maijā, sacīja arodbiedrības vadītājas vietnieks Jānis Krastiņš.

IZM valsts sekretāres saruna ar LIZDA padomi risinājās visnotaļ sakaitētā gaisotnē.

Ministrijas pārstāve uzsvēra, ka pedagogi, darot identisku darba apjomu, saņem pat krasi atšķirīgu atalgojumu - no 287 līdz 432 latiem par vienu darba slodzi. Viņa skaidroja, ka šī starpība veidojas, jo dažādos novados un skolās atšķiras skolēnu skaits. Jo mazāks audzēkņu skaits kādā izglītības iestādē, jo mazāks atalgojums, sacīja IZM valsts sekretāre.

"Nevienlīdzība sistēmā par vienu un to pašu darbu ir nenormāla," viņa atzina.

Savukārt LIZDA vadītājas vietnieks aicināja ministrijas pārstāvi atzīt, ka finansējuma aprēķina sistēma "Nauda seko skolēnam" ir neveiksmīga un būtu jāmaina.

IZM piedāvātais risinājums ir pāreja uz 40 stundu darba nedēļu. Atbilstoši šim modelim, pedagogi par vienādu darbu saņemtu vienlīdzīgu atalgojumu, tāpat ministrija paredzējusi pedagogu atalgojumu diferencēt atkarībā no darba stāža un darba kvalitātes, kuras mērīšanas sistēmu ministrija plāno ieviest līdz 2014.gadam. Savukārt jau no šā gada 1.septembra visa gada darba slodzi pedagogiem iecerēts samazināt no 840 līdz 756 stundām.

Arodbiedrībai pret to nav iebildumu, taču uztrauc kavēšanās ar pārejas kavēšanos.

Liepiņa gan šo pārmetumu noraidīja, norādot, ka, atbilstoši LIZDA un IZM noslēgtajam sadarbības memorandam, caurspīdīgu atalgojuma sistēmu pedagogiem jāievieš līdz 2014.gada 1.septembrim.

Liepiņa uzsvēra, ka līdz ar pāreju uz jauno sistēmu algas likmes palielinājums attiektos uz visiem pedagogiem. Ir sagaidāmas smagas sarunas ar Finanšu ministriju (FM) par šim mērķim nepieciešamo papildu finansējumu, taču, lai to nodrošinātu, FM prasīs pamatot reformas nepieciešamību.

"Ja nebūs papildus līdzekļu, nebūs arī reformas. To izdarīt būtu vieglāk, ja mūsu [IZM un LIZDA] viedoklis būtu vienots," sacīja IZM valsts sekretāre un piebilda, ka par pedagogu atalgojuma sistēmas maiņu ministrijai skaidrībā jātiek līdz jūnija sākumam.

Diskusijas laikā izskanēja viedoklis, ka IZM var runāt par pedagogu vērtēšanu pēc kvalitātes un stāža līmeņiem, taču jomas pārziņi ir "pazaudējuši to cilvēku, to skolotāju, kurš stāv klases priekšā", kurš, arī saņemot 280 latus pirms nodokļu nomaksas, sniedz skolēniem zināšanas. "Tā kvalitāte jau ir," teica pedagogi, piebilstot, ka pie šāda atalgojuma pedagogiem jādomā, vai iespējams iegūt arī kādus pabalstus.

Tāpat vairāki LIZDA pārstāvji veltīja asus vārdus klāt neesošajam izglītības un zinātnes ministram Ķīlim, kura vienīgā īstenotā reforma esot no maija uz martu pārceltais eksāmens vidusskolēniem.

Pēc pedagogu domām, ministrijas vadītajām reformām bija jāsākas ar izglītības satura izmaiņām, jo satraucoši ir tas, ka ap 20% skolēnu nespēj apgūt mācību vielu.

Iepriekš LIZDA brīdināja, ka šajā padomes sēdē varētu lemt par Ķīļa demisiju, jo ministrija kavējas ar pedagogu novērtēšanas iniciatīvu, no kā atkarīgs arī atalgojuma palielinājums.

Tā nebūtu pirmā reize, kad kādi no izglītības nozares pārstāvjiem prasītu Ķīļa demisiju.

Tāpat saistībā ar studiju programmu izvērtējumu Ķīļa demisiju pieprasīja Rektoru padome (RP), kas vēlāk gan pieprasījumu atsauca.

Savukārt LIZDA vēlējās uzklausīt ministrijas redzējumu jautājumā par apņemšanos neprasīt papildu valsts finansējumu sadarbības memorandā paredzēto reformu īstenošanai un pedagogu darba samaksas bāzes izdevumiem 2014.-2016.gadam, ko apliecinot LIZDA rīcībā nonākusī Ķīļa parakstītā vēstule finanšu ministram Andrim Vilkam (V).

"Esam problēmu jūrā - šobrīd nenotiek efektīvs sociālais dialogs par nozarei svarīgiem jautājumiem, ministrijas paspārnē veidoto darba grupu darbs nav rezultatīvs, un trūkst informācijas, kā arī ministrija gausi veic likumdošanas izstrādi - esam uz to norādījuši jau iepriekš, bet Sadarbības memorandā iekļauto punktu klaju nepildīšanu mēs vairs nepieļausim," uzsvērusi LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

Pērnā gada 4.jūlijā, noslēdzot Sadarbības memorandu, Ķīlis apņēmies kopā ar arodbiedrību izstrādāt pedagogu motivācijas programmu, kam pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā bija jāstājas spēkā no šī gada 1.janvāra, taču programmas izstrādes laiks pārlikts jau divas reizes, bet uz LIZDA priekšlikumiem atbildes no ministrijas nav. Tāpat no 1.janvāra bija jānodrošina pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa no valsts budžeta.

"Papildu finansējuma nepieprasīšana no valsts budžeta 2013., 2014.-2016.gadam apdraud arī pāreju uz pedagogu 40 stundu darba nedēļu, kā arī mazo lauku skolu turpmāku pastāvēšanu. Līdz šim ir izstrādāts arī jauns Sadarbības memorands augstākās izglītības un zinātnisko institūciju darbinieku darba samaksas paaugstināšanai, par ko ministrijas darba grupā panākta konceptuāla vienošanās, bet dokuments aizvien netiek virzīts uz parakstīšanu, nemaz nerunājot par tajā plānoto papildu finansējumu nozarei," akcentējusi LIZDA.

Tikmēr IZM par maldinošiem un nepamatoties nodēvējusi LIZDA izplatītos paziņojumus par finansējuma nepieprasīšanu Sadarbības memoranda izpildei, aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja Ķīla padomniece komunikācijas jautājumos Inita Blačforda. Tāpat ministrija norādīja, ka Ķīļa demisijas pieprasījumam nav pamata.

Turklāt LIZDA minētajā vēstulē Finanšu ministrijai (FM) ir runa par budžeta bāzes izdevumiem, bet budžeta maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu veido bāzes izdevumi un valsts pamatbudžeta attīstības izdevumi, kur iekļautas jaunās politikas iniciatīvas.

Blačforda akcentēja, ka ministrija kopā ar sociālajiem partneriem strādā pie pedagogu motivācijas programmas, kuras īstenošanai nepieciešamie līdzekļi ir attīstības jeb jauno politikas iniciatīvu, nevis bāzes izdevumi. Jauno politikas iniciatīvu izdevumu pieprasījumus ministrijām jāiesniedz FM un Pārresoru koordinācijas centrā līdz 3.jūnijam, ko ministrija arī plāno darīt.

Blačforda arī atgādināja, ka pērn augustā budžeta bāzes izdevumiem IZM panāca papildu finansējuma piešķiršanu 2013.gadā - 6 505 393 latu, 2014.gadā -14 404 463 latu, 2015.gadā - 14 404 463 latu apjomā, kas ir nepieciešami, lai īstenotu vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu, vadītāju un vadītāju vietnieku zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu par 10% un diferencētu pedagogu atalgojuma ieviešanu, sasaistot to ar pedagogu profesionālās darbības kvalitāti, kā to paredz Sadarbības memorands.

Savukārt marta sākumā valdība atbalstīja IZM prasību palielināt bāzes izdevumus 2014.-2016.gadam par 501 900 latiem ik gadu, ņemot vērā prognozēto piecgadīgo un sešgadīgo bērnu skaita palielinājumu turpmākajos gados.

IZM aprēķinājusi, ka pedagogu motivācijas programmas īstenošanai no 2014.gada līdz 2016.gadam papildus nepieciešamais finansējums ir 10 līdz 12 miljoni latu gadā.